piektdiena, 2015. gada 27. novembris

ar vienu pirkstu.

tas bija tieši nākamais rīts pēc ieraksta... bija uzsnidzis sniegs, ar Rokiju gājām skriet savu 6km distanci..kaķis vēl nebija.
'Helga teica , ka Ziemā ārā neies.. es gaidīju, kad man piebrauks pakaļ... pierunāju Helgu uzvilkt kombinzonu.....aaaaaaa..neiespējami..
tīrijām sniegu . Oma un suņi. Bardaks pagalmā.. kaķa nav... REGAS DZIMŠANAS DIENA!!! VIŅAI 16!!!.. priecīgi un skumji- vienlaicīgi... 
Piebrauc Valters..uzceļ sniegavīru Helgai - ar gurķa degunu... un saliekam floristikas materiālus mašīnā.. sabučojam maziņo un.veram auto durvis... un tur viņš skrien.....
viņš ir mājās... pēc 4-trām prom dienām un svētki ir īsti.
Vakarā ar ātrajiem mani aizveda uz GAIĻEZERU, kur sašuva 3 pirkstus.. cīpslas utt. 

STRĀDĀJIET UZMANĪGI !!!! NEŠĶAIDIET plaukstās stikla svečturus,  bet visi zvēri mājās un pirksti ataugs līdz Lieldienām..:))) jo mums ir superigi Ķirurgi... Paldies - Andai Gailei!
mirkļi no ierašanās...









pirmdiena, 2015. gada 23. novembris

Pazudis kaķis ar Oranžu degunu.

Pazudis - viens no mūsu Oranžajiem kaķiem. Oranžais kaķis ar Oranžo degunu. Es tiešām gribu domāt, ka sakarā ar Dzestro laiku - kāds Rajonā viņu ir paņēmis pie sevis, jo itin bieži - viņš pazudis uz pāris dienām - atgriežas tik pat laimīgs.. un es skaidri zinu - ka kaķis spēj dzīvot divās vietās vienlaicīgi.. Bet viņš ir mūsu! Lūdzu laidiet mājās! ļoti ilgojamies.. 


Te viņu gaida brālis un bērni un es un citi pieaugušie! UN Suņi! Un tā dīvainā tante raonā, kura bļauj - Minka - Minka - Mati - Mati! Pilnā balsī - esmu es! Bez jokiem! Kā sirēna! Nu Kaķis tak nevar izkūpēt? Un viņš nav parasts kaķis. Viņš māk skaļi ņaudēt ! Ļoti! un Bučoties māk! un Ilknīši vienmēr ārā. UN Kauslis Liels! 
 Gaidu - Tevi Mājās  - Mati fon Rasel!    Rīt nolīmēšu visu rajonu ar Laminētām lapiņām!  Bet šovakar ceru, ka atnāks mājās pats.. nu vēlākais rīt no rīta, jo trīs dienas jau ir par daudz. Par daudz!

ceturtdiena, 2015. gada 17. septembris

Pasaka. Vecmāmiņai.

Uz mirkli, bet no sirds - tieši šobrīd Tu esi mans draugs.  
Mīļais, spilven - Tu esi mans vienīgais draugs. 

Rīts, kad šķiet - nav iemesla, lai rāptos ārā no gultas - sen pelnītā, bet it kā nozagtā brīvdienā. 
Visi kaut kur skrien. Uz skolu. Uz darbu. Pie daktera. Uz tikšanos. No tikšanās. Uz autobusu. 
 Skrien skriešanas pēc. 
Nevienam - nav laika parunāties. Tā vienkārši - no sirds.  Apstāties. Atvērt acis. Sirdi. Ieelpot. 

Bet man ir ļoti labs draugs - papīra lapa. Liela vai maza - Tam nav nozīmes. Uz tās var zīmēt, gleznot - rakstīt vēstules.. Sev vai draugiem.  Tā neļauj aizmirst - pierakstītās lietas.  

Tā iedvesmo jauniem darbiem.   Un ja -  mājās ir beigušās baltās vai ne tik baltās lapas, nekas tās nevar aizvietot.  Un tieši šodien.. šodien man šķiet, ka ir īstā diena, lai sāktu visu no jauna . Sāktu visu no jaunas baltas, vai ne tik baltas lapas.

Un šodienu es sākšu ar vēstuli draugam. Kā sākumpunkts, kā pārsteigums, kā prieks.  Tas vienmēr ir labs iemesls , lai izkāptu no gultas. Uzrakstītu un nestu to uz pastu. 

Uz pastu ejot.. . Nekad īsti nevaru zināt, ko satiksi pa ceļam.  Peļķe! Tā arī ir man ļoti labs draugs un nekad nevar zināt – kad tā parādīsies, cik liela būs.. un kurā vietā es to satikšu.

Tās smiekli ir šļikatu – šļakatu, tik dzestri un līksmi, kad skrien tai cauri. 
Tā spēj apstādināt – visatrāko auto – vienā mirklī un sadusmot jebkuru, kurš nejauši tajā iekāpj.
Bet viņa ir mans draugs un es to vienmēr satieku ar smaidu.  
Tajā var nomazgāt rokas un ieraudzīt mākoņus, var peldināt saplūktos ziedus un no papīra uzveidotos kuģīšus.
Reizēm tā ir dubļaina – reizēm tik dzidra, kā Daugava saulainā, bezvēja dienā.
Un – pat ja līst visu dienu un no sirds - zini, ka peļķe būs visur. Vienmēr – tā ir pārsteigums! Reizēm labs, bet reizēm slapjš .

Bet vienu rītu gadā- tā mēdz pārsteigt vēl ļotāk par “slapjš”.
Tā ir pārklāta ar ledu. Kraukšķīgu un slidināties aicinošu. Peļķe aicina blēņoties.. vasarā vai ziemā.  Peļķe ir labākais blēņu draugs. Nevienam nestāstīs, kādu sadusmos, citu smīdinās, citam palīdzēs.  Bet satiekot peļķi - Rudenī uz ielas. Tā ir kā vēstule - Tev no drauga. Kā aicinājums doties uz mežu. 

 
 Uz mežu doties un posties, ģērbties - dienā, kad šķiet, ka nav bijis vērts līst ārā no gultas.. Gumijas zābaki, lakats, cepure, visērtākās bikses .. Mežš gaida  un vēro.
 Mežš ir labs draugs - tas vienmēr ir bijis turpat, kur iepriekš. Tas sagaida mani un es eju dziļāk tajā- pa to pašu taku, pa kuru gāja mana vecmāmiņa, kad iepazīstināja ar mežu.
 Bet Peļķē bij rakstīts, ka jāmeklē sēnes.. citi gan saka, ka šogad sēņu nav. Nav vērts doties uz mežu. Bet zini.. viņi melo, viņi reizēm nezin, ka - šodien ir tā diena, kad neredzi citu iemeslu, kāpec izrāpties no gūltas. Katram cilvēkam sava sēne mežā. Katram cilvēkam savas sēnes galvā.
Bet šīs uzreiz šķiet pazīstamas . Beka un Baravika.

Tālu mežā, pirms purva, pie vecās zvēru barotavas - dziļi zem papardēm.. pilnu grozu pielasīt izdodās - dienā, kad Peļķes visapkārt un šķiet nav neviena iemesla, lai izkāptu no gultas. 
 Un zini - es priecājos tik ļoti.. Par to, ka saņēmos un spilvena mīkstumam nepadevos savā ilgi pelnītajā brīvdienā.
 Un ejot gar purvu, nogriežoties pie vecās barotavas, pasakot Mežam paldies - par pilno grozu un draudzību mūžīgo.

Saīsinot ceļu caur brikšņiem- virzienā uz turieni - kur dzirdama gaiļa dziesma- .. izbrienot caur grāvi, pārejot pāri nokultajam kviešu laukam..  šķērsojot ceļu.. Tieši tur dzīvo mana deviņdesmit gadus vecā Vecmāmiņa.  Vairāk kā simts kilometru no Rīgas.. cauri simtiem peļķu.. cauri neskaitāmiem mežiem.. Viņa tur Meža vidū- viena dzīvo un gaida - Man šķita, ka es braucu sēņot, bet izrādās pie Viņas.  Jo Viņa ir mans draugs un rīt saņems manu vēstuli. Simts kilometrus no Rīgas. Jo varbūt Rīt būs tā diena, kad viņai šķitīs, ka nav iemesla celties. Viņa saņems vēstuli un pasmaidīs, viņa teiks "Kāpēc man raksti, ja es Tev neatbildēšu" .
Draugs nav tas, kur atbild uz vēstuli..
Draugs ir tas, kuram vēlies rakstīt - dienā, kad šķiet nav iemesla celties.
Turam - acis, ausis un sirdi vaļā!

PS- es savai vecmāmiņai sūtu bildes. Lai viņai nešķiet, ka ir jāatbild.
PSS- Paldies, Vecmāmiņ, ka vienmēr ļāvi kāpt peļķēs un doties uz mežu. Pat dziļi mežā.

svētdiena, 2015. gada 23. augusts

Blogballe - 2015.

Nu iedomājies, ka Tu vienkārši - pavadi stundas kopā - ar Lieliskām sievietēm, ļoti tuvu izjūtot viņu ģimenes, pat ja tās nav līdz paņemtas. Katra ar savu stāstu.  Un pat ja - Man vienkārši gribējās pavadīt laiku- visu vērojot un elpojot, knipsējot. Laine - Mūs piespieda gatavot! Man negaršo ne kūkas, ne Ķirbju zupa, bet Ķirbju zupa bija lieliska - ar gailenēm un sēkliņām. .. un šī Šokolādes kūka man noteikti garšotu.  
 Un kaut ikdienā - es neesmu tāds "draudzeņu" cilvēks..  - katru reizi blogballēs es jūtos, tā "nu šitādas meiteņu ballītes man patīk"  ...  Un Laine  - Paldies - Tev par tām!
Tu varētu strādāt par organizatoru! Cilvēku ballītēm.. tādām kā blogballes. Piesātinātas no a-z!!!! Tāpēc, ja Jūs meklējat - Organizatoru savai ballītei, tādai, kura kustas uz priekšu nevis notiek vienuviet- tad nolīgstat - Laini!!!
Un nedrīkst neorganizēt! Es gribu cept un gatavot arī tad, kad - Visām būs ap 60 un 70..:)
 Un - Paldies Martai - par uzņemšanu savā virtuvē! Nu tik sirsnīgi un patiesi.. ņem un ielaiž savā mājā pilnīgi svešas meitenes. Forši! Un vai tā notiktu bez blogiem? Nē!  Pat ja mēs vairs tik bieži nerakstam!  Un ciemoties pie cilvēkiem - kuri no Rīgas pārceļas uz dzīvi laukos - ir iedvesmojoši tiem, kuri arīdzan vēlas - tieši tā. Tuvāk dabai.






 Un no sirds - ceru, kādreiz nogaršot arī - pēc pašas Martas receptes - cepto kūku.
 Bet grafiks! Grafiks - tik saspringts, ka - mums jādodas uz  Disku Golfa Laukumu "Braku takās".
 Mežā Meta Meitenes ... gravā un kokos ... taurenīšos un kalnā.
 :) Un jā! Viņas spēlē Disku golfu:) lienot pa krūmu gravām.
Iepriekš - nebiju spēlējusi , bet tas ir forši! Domāju, ka jebkas ir forši, ko dara kopā.. varbūt uz beigām mums jau visām apnika, bet ... bet.. sākumā nudien bija forši. Pārsteidzoši!



 Zupa. Gardumi. Pie Mārča un Ilzes - Ērgļos.  Par viņiem - var palasīt šīs nedēļas žurnālā "Ievas Māja" - tur vispār var palasīt par lielu daļu no blogballes:)

Un ja nu es lietoju grādīgo dziru- tikai kāzās.. tad šoreiz bez kāzām nogaršoju - Saimnieku taisīto kandžu.. - Un vispār! Nu ja cilvēki dara un domā, pat ja es neatbalstu - grādīgo lietošanu. Saprāta robežās - domāju, ka šī dienās būs forša pieturvieta tūristiem , kuri dodās uz Ērgļu pusi un arī naktsmītne - info par to var atrast meklējot - Radošās atpūtas pagalms "Tiltiņi"


 Un Visvairāk man patika - viņu Meža kino! No sirds forši!!!!!!
 Un pēc pāris stundām miega - šūpuļtīklā un ar degunu guļammaisā.. - Kāpām iekšā auto un ripojām uz Kāles ezeru "Ezeru skaņām" .
 Daudz laivu.  Laba doma, bet es no visa - vienkārši priecājos par ezeru un to, ka mēs ar laivām.. laivojam.  Koncertu es neuztvēru. Bet doma man patīk..




 Organizēts - tas pasākums ir ok. Norādes ir. Saprotams viss ir. Bet es gribētu tos milzu ekrānus - arī tālāk no skatuves..

 Bet pīlēm- neskaitāmo laivu plūsma - bijusi/nebijusi.
 Un Laipni cilvēki.. un patīk, ka tas viss tāds vienkāršs.. bez tirdzniecības teltīm un reklāmu stabiem.
 Paldies ! Paldies ... par Lielisko Diennakti!
Paldies Inesei - par raļļošanu pa Latvijas ceļiem! Tu brauc Lieliski! Un noturēji savu sporta auto uz ceļa - kā īsts profesionālis.