



Sen senos laikos stāvēju Berga bazārā un tirgoju savas bildes. Tur pat aiz stūra tirgoja savas šalles un spurgaliņas Agnese Vaļiniece. Nekas jau nav mainījies tirgojamies vēl ar vien, tik viņa no klienta ir kļuvusi par draugu un dille viņu sauc par princesi ar sarkanām lūpām un ziediem matos, kaut to viņa protams dara pēc tam, kad ir aizgājusi prom.... Agnesei šodien atvērās veikals "Burleska", Rīgā, Mazajā Nometņu ielā -47 .., kur var iegādāt visus viņas radošās darbnīcas veikumus(daudz krāsainus apgleznotus lakatus, sūtas spurgaliņas, neparastas šalles un pērļotus brīnumus un sprādzes un tas viss Krāsains un atšķirībā no citām puķu sprādzēm, ko dille ir nēsājusi, Agneses sprādze ir pārcietusi visu, bet vēl izskatās tik pat labi, kā pirmajā reizē, sīkums, bet svarīgi, kāpēc gan es šodien nenopirku citas sprādzes nezinu !!!) .

.. bet pirmajā reizē(ļoti daudz gadus atpakaļ) - viesojoties pie viņas darbnīcā un bildējot šalles un auduma ziedus - tur pat "klientu zõnā" tusēja tāds enģelis.. mazs trausls - šūts enģelis(Gitas Riekstiņas roku darbs).., man reti patīk šūtas lelles uzreiz, bet nu tā patika tik ļoti, ka es atceros vēl ar vien.., bet tai laikā materiālais stāvoklis nudien neiedvesmoja iegādāies lelli:) ha ha .. Bet lūk šodien tiku pie pelēkas - izsmalcinātas mājsaimnieces lellītes, kuru protams dille man atņēma un iemainīja pret to sarkano, ko sākumā izvēlējās pati sev. Bet nepaies ne pāris dienas, kad dabūšu atpakaļ sev pelēko. Un vēl es ticu, ka tikšu kādreiz arī pie šūta enģeļa vai balerīnas. Tagad tik soma jāšuj, lai būtu kabata fotoaparātam, kabata lellei, kabata makam.