pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Kino Teikā.

man garšo uz palodzes - saulē kaltēti Tīģerī pirktie mazmazītiņie zefīri. 
Un patīk zīmogot.  
 dille bieži teikumu sāk ar "nu un" ...
Tad es arī varētu tieši tā pat. Nu un.., ka ir lietas - ko pasaulē nesaprotu. Bet tāpēc jau tā neapstājas. Attiecīgi tāpēc jau es neapstājos līdz ar to..
Ja top kino.. tad arī biļetes.

un gardumu maisiņš.

Bet "dream team" tikmēr darbojās..  Nesa un veda, vilka un pārvilka, sēja un pucēja.. Mana mamma palīdzēja vilkt dīvāniem pārvalkus.. :) un šķiet priekšnieks viņu atlaida jau pie pirmā dīvāna. Pie otrā viņa pati uzrakstīja atlūgumu. Bet jā. Paldies mammai! Mēs viņu pieņemtu darbā, jo viņa nepadevās. Darba tikumu var pārbaudīt cilvēkiem - saulaini,karstā vasaras dienā uzstādot dekorācijas, nesot , stiepjot un cīnoties. Saulē.
Plaukts kā pļava. Katrā stāvā savs laksts. 

Nezinu - kāpēc cilvēki neatbild uz ielūgumu, bet - bet - bet..  Kaut ko jau tas viss iemāca arī mums vai man..  
Grāmatas stāv garāžā kartona kastēs, jo tām vēl nav skapja. Bet lūk filmas tika pie savējā. Kino skapja. Kaut protams to var iznomāt arī citi, bet.. bet noliktavā tas neatgriezīsies. Ja vien aizbraukt kādu dienu pastrādāt. Arī mēbeles mūsmājās prot darba tikumu.
Biļešu kase & kliedzoši spiedzošas pārdevējas. Tik daudz emociju. Bet kaimiņiem noteikti bija lieliska vakara izrāde.
Meitenēm ir cits ballīšu mērogs prātā. Un pat iztēloties nevaru, kāds tas būs tam ķiķirū. Jo ķiķina un rūc. Ķiķināšana no dilles, bet rūkšana no suņiem apgūta.
Burbuļot naktī.
Patiesi dīvains ir pagalms, kurā nav koku... bet to var iemācīties apdzīvot... mazliet piestrādājot.. žēl jau protams, ka tas šodien atkal ir gandrīz vai tukšs...
Rasa tik liela, ka pārklāto ratu lakatu varēja izgriezt un padzerties..
Katram rasas graudam - savs burbulis. Skatītāji pledos. Burbuļi matos.
Un vados.
Un skaisti, patiesi - skaisti... ka trīs seansi notika. Skaisti ir atrast viesus dīvānos aizmigušus sešos no rīta.  Tad ir tā sajūta...
Bet tā saule dedzina, žāvē...
Neizmantots brokastu galds. Jo saule piekausēja pie krēsla  un acis neatvērt.
Bet pēc divu stundu miega, kad mazmazītiņajam likās, ka ir laiks celties... spēlējos ar puķēm. Ziedi brokastīs. Es ēstu visus. Sāktu ar eremūru.
Paldies!