Piestutēties pie kāda koka vai sienas un uzlādēt saules baterijas - saules staros... - to šodien var un vajag.
Man ir bezgala jauks zoles - nospiedums. Es ar pilnīgi slapjiem zābakiem līdz potītēm ievēlos Lili Mill
veikalā un nopirku sev "zābakus" .. Par zoles skaistumu nemaz nenojaušot, bet man bija tik slapjas kājas, ka pirms tam iegāju zeķu veikalā , lai nopirktu sausas zeķes. Tad attiecīgi kurpju veikalā - bija kaut kas 100% jānopērk, jo atpakaļ slapjos apavus - nu ne par ko. Tā nu es tiku pie šiem burvīgajiem - smaida pilnajiem nospiedumiem, kurus es ceru, ka arī citi pamana.. nu tie, kuri gar dzelzceļu iet uz darbu, kā es.. tip- tap. Ar kājām. + Tajā veikalā "40" izmērs patiesi arī der, ne tikai izliekas, ka der. Kas nav maz.
Tad nu man pašai - šķiet, ka nospiedums ir tik pat jauks, kā - kaķu pēdām:)
Iesēt trijos podiņos - vēl ir forši, bet kad jāsēj ir Daudz, tad pacietība mazākajam pietiek ilgāk - nekā lielākajam..
Un tas ir vesels pasākums - izbērt graudus spainī, izspēlēties ar graudiem, kuram gan nepatīk sajūta, kad plaukstas dziļi - dziļi graudos..?
Doties uz garāžu un rakt kūdru- spaiņos. Nest uz Darbistabu... un Krāmēt stiklos iekšā.
Cilindros lielos un mazos . Vāzēs platās un šaurās.
Šķiet kūdra ir visur... arī mazliet saldā miedziņā uz spilvena. Bet kamēr susuri guļ, tikmēr var arī sasēt izmērcētos graudus.. uz beigām arī man jau ir mazliet apnicis un uz spilvena pusi velk. Bet vēl jāsalaista. Un šķiet grīda ir slapjāka par pašu augsni.
Bet ar īpašu Helgas un Omes- smidzināšanas asistēšanu .. dienas gaišajā laikā... - aug un dīgst. Un darbistaba - šobrīd tiek saukta par dārzistabu, kaut šodien Tur ne miņas no audzētā, bet dārzistaba skan labi.
Un ir dienas, kad saldā miedziņā var laisties arī darbā esot. Kur kādreiz remontēja Tankus, tur Helga diendusā čuč.
Bet nu pavasaris. Daudz - daudz pavasara.
Un meža . Ripas un bluķīši no malkas šķūņa uz noliktavu atceļoja.
Koks ir bezgala skaists. Un smags arīdzan :)
Bet labi, ka ir cimdi, kaut katrs savādāks:)
Bet pats galvenais.. - Pašam mazākajam no Mums - Helgai, jau Divi gadi. Tas ir daudz un neticami.
Paldies, ka izvēlējies augt - tieši pie mums. Tā es jūtos ar katru no abām meitām.
Mazie uzvelkamie robotiņi no Ķīnas pa pastu un Skaistie iepirkuma ratiņi no Tiger veikala.. , arī mazmazītiņie papīra karodziņi ir no turienes.
Bet ziedi.. ak ziedi, no Lakstos. Un Zaļumi no Dārzistabas .
Un kūka ir šokolādes sieriņš, kas tiek prasīts ik reiz, kad atverās ledusskapis .
- Šoko siers ir?
- Nav, susurīt...
- ooooo (tāds skumjš) ...
Ar dilli tā nebija.. vai arī tad vienkārši tas viss sākās daudz vēlāk. Tie saldumi, kuri kādreiz mājās nebija - tagad ir, jo dille tak našķējās ik pa laikam. Bet viņai tas nav tā.. viņa var apēst to šokolādes sieriņu 2x nedēļā un viss.. Helga grib no rīta, pa dienu, vakarā. :) Kaut tai pat laikā viņa var ēst diedzētos kviešus un zaļumus un burkānus, diedzēto lucernu un ķīnas pupiņas, papriku un puķkāpostus.. tā ka šņakst vien..
Prieks. prieks. Prieks par kūku. Milzīgs. :))) Bet vecāki. Nu divi pasākumi vienā dienā.. un tieši bērna dzimšanas dienā.. ir gana liels iemesls, lai nevarētu to dienu pavadīt kopā.
Bet šo pasākumu rādīšu dēļ tās garās zāles, ko meitenes cītīgi audzēja.. tik garas kā Mēžā . Tik garas, kā vītolu zari.
