slēpes.sīpoli.

Zemgaļielas slēpošanas nometne ir atklāta.  Man ļoti patīk slēpot, bet viennozīmīgi no kalna spēju nobraukt tikai uz dibena(meloju, bet fakts).., bet distances ir kaut kas līdzīgs ķermeņa dzejai.  Kādreiz slēpojām pa aizsalušo Daugavu. Bet Daugavas mums vairs nav.. mums ir vecais parkets un rīt dosimies uz mežu ar plastmasas slēpēm:)  - šogad pirmo reiz.. tad nu.. prakse ir vajadzīga.. 

 Uz mežu domāju ņemt līdz arī striķi.. un nevis es vilkšu, bet viņa vilksies pati..:) lai justu un izjustu savas kustības un spējas..

 Ar zeķēm protams arī slīd..., bet nu ar filca slēpēm slīdzdaudz labāk. Striķis piesiets pie Varavīksnes un var sākt trennēties.. 4m gara trase :))) un kas par trenniņu rokām.  Kad pieaudzis cilvēks sevi uzliek uz spilvena un velk sevi klāt... īsts fitness..

 Naudas koks mūsmājās nekad vēl nav ziedējis.. , gudrie stāsta, ka tas tāpēc, ka saknēm ir vēl kur podā augt.. kad nebūs, tad ziedēs.., bet lakstos pirmo reizi redzēju, kā tad tas zvērs zied. Tādi kā sīki kartupeļziedi.

 Mežā ir patīkama un pārsteidzoša rosība par spīti - mīnus grādiem. Sporto, slēpo,staigā, šļūc, rej un spiedz.
Bet Pogā ir meža zvēru mēnesis.. un Zaķi mums aktuāli. Konservu bundža gan neizskatās pēc zaķa ne?

 Bums.. bums..knik .. knak.. un Cibri gatavs. - viņš grab. Grab klusi- klusi.., tik klusi, kā pa sniegu zaķis aizļepato.., bet baltu zaķi neviens no mums nav redzējis. To īsto, kas mežā. Tāpēc pelēks.  Tas varētu būt īsts brīnums.. ejot pa mežu - redzēt baltu zaķi.

 Dillei Sava sīpoldobe - savi salāti. 95%  loku... 5%gurķu.  Es jau sapņoju par siltumnīcu, jo tā ir maģija.., kad vari pats ēst to, ko izaudzē. Šodien sākām krāt sīpolmizas lieldienām. Saskaitīju Šampinjõnu kastītes dēstiem. Un vispār prātā šobrīd pilnīgs tukšums. Brīžiem šķiet, ka tur spēj ielīst tikai dille un saule . Varbūt tas ir prāta ziemas miegs, nu ne jau radošā, bet tīri eksistenciālā.

 Un vēl man garšo zirņu laksti.. gan salātos, gan  virs krēmzupas, gan saldajā.

frizier-florists.

Visu redzošā dabas acs. 

 aug. aug. aug.. un tad vienu dienu sasveras uz sānu.. no saules trūkuma.  Saknes kilometriem garas.., varētu no tām izskalot zemi un uztamborēt sakņu segu.

 Lakstu meitenes tapa. Kaut visos pamatos dille grib būt floriste un pārdevēja "lakstos" - arī frizieres būtība viņai tuva. Audzēt un griezt.

 Kviešu audzēšana ir brīnum pilna... sēt, laistīt, gaidīt,laistīt,nēsāt uz saules gaismu, vērot rasu, laizīt rasu, ķert rasu karotē..

 Bet nu tik gari Dāmām "mati" ,ka visas sprādzes varēja pielietot.. ,

Grieza un grieza, jo no zāles tapa  pasūtīts kronis. Kroņi.

 .. un tad es atnāku un viņa saka " Tu domāji, ka Tās ir meitenes, bet izrādās puikas"  :)

 Zirņos noslēpti brieži. Kaut kāds neizprotams vājums uz baltiem porcelāna veidojumiem. Formām un tēliem.

 Pilnīgs bardaks istabā pēc veselas stundas patstāvīga darba. Un ja vēl kādam rodas jautājums - kāpēc vajag stādīt. Tad nu - vajag:) un ne jau tāpēc, lai olas tur slēptu..

 Tad nu stūķēja atpakaļ...., audzēs tālāk..:) ... un augs ar.

 Un kroņi ar..... ja vien kādam vajag zāles kroni uz pāris stundām.. , tas haõtiski ļots sanāk , kad filcu mērcē zāles kaudzē. uz filca protams līme.

skatuve.teātris.prieks.putnu bistro.

Viens solis un pirmdiena. Bet skice protams gatava bij vakar. Tikai no cita lenķa.

 Nevar saprast.. palikt Rīgā vai ne. Migrēt uz laukiem vai tomēr ne. Ar domu, ka brauksim prom..gatavojām putniem - ēst, jo cerība minimāla, ka kāds cits neaizmirsīs iebērt barotavā "pārtiku" ..

Es kausēju. Viņa blenderēja. Es maisīju, viņa stūķēja formās.

 Viss mazliet taukains.. Katls, galds, grīda, izlietne.., bet visu nošvammējām..

 Sanāca - hmmm... gardi?:)

 Pirmais vai pirmā.. savu knābi iecirta..

Bet ir tādi zvēri - kā baloži, kuriem barotava par mazu, bet tie drosmīgie un nekautrīgie, kuri no rokas ēda un spēja mazo putnu barotavā ligzdu uzvīt:) .. - to vairs nav.. šī laikam cita paaudze. Kautrīga un bailīga bez gala. Un dilles veco pusdienu kārbu uzveidoju par baložu bistro. naktī var aizvērt, lai nepiesnieg.. un no rīta atvērt.. + nekas nekrīt nost..uz kaimiņu palodzēm.., jo iepriekš bēru uz palodzes.. , kaut attiecīgi tad tika arī visiem citiem, kas pa sniegu brida.. Tehnika - Ar striķi piesiets koferis pie radiatoriem:).. 

 Leļļu teātris, skatuve, TV ekrāns, pasaku realizācija.. tas viss nelika mieru un prātu, bet ar šūšanu man ir kā ir. divi metri septiņdesmit cm filca. un pāris metru oderes + karstā līme + lipekļi un stieples = skatuve gatava.

 Saule. koki. mākoņi. Vilku vāles. putni.. - viss skaidrs, bet dille šorīt pasūtija , mamutmeiteni Eliju..., nuuuu... es pus stundu zīmēju, līdz dille uzzīmēja manā vietā. Jo es tak nezināju, ka mamutiem ir mazas ausis:) man visu laiku sanāca mamutzilonis, beigās gan atzina manu veikumu par labu esam.

 Māla figūras jau sen savu teatrālismu pilda no gultas augšas.., tad nu visu ziemu varēs kaut ko ik pa laikam uztapināt , lai lugas uzvestu.

 Doma ar bij galvenajā lomā.

 Valters uzveda izrādi par Bārbiju, kurai uzbruka Mamuts... - nu ļoti veselīga tā doma nebija, un pamācoša ne tik..., kaut dille to uztvēra ar smiekliem.. , Man bij izrāde par Mušmirēm:)

 Bet tieši tik priecīgi arī ir ar priekabiksēm kājās. Mums ar dilli tagad arī ir. Un gribam vēl - stāvam rindā. Kaut viennozīmīgi neesam tendētas ģērbties vienādi, bet nu prieks paliek prieks. Tas mums daudz un dažāds, tad vismaz bikses vienādas.

 Valters gan sākumā izteicās negatīvi. Bet tas mūsu prieku nemazina. Dillle domā, ka viņai ir princeses Jasmīnas vai Fionas bikses .. un ja viņa ir kategõriski pret zeķubikšu vilkšanu zem biksēm.. ar šīm viss notika,.. visas Zoo takas jau šovakar izskrēja(Jūs jau zinat, ka no 16:00 -19:00 visiem biļetes cena - 1.00LVL..)

šokolāde.puķes.

 Mākoņi līdz pašiem degungaliem nolaidušies... un kūst. Sasalst un atkal kūst. Pil un liek sapņot - neprasot, vai gribi. Bet es gribu. Sapņot vienmēr.

 Mūsu necilais putnu ziemas bistro - atvērts 24 stundas diennaktī.., bet apmeklē to noteikti tikai dienasgaismā.. gaļa/veikala barība tīkliņā/kvieši/zemesrieksti/saulespuķu sēklas/auzupārslas.. tas ir tas ko tur dod vienmēr... patiesībā, kad sniegs uzsniga.. smaidīju, par to cik ietaupīti lati, jo sniegs tik ilgi nebija un sasalums arīdzan..
Bet tīri tāpēc, ka ar dilli ļoti gribam tās prieka bikses.. braucām cauri visai Rīgai ar divpadsmito troleibusu, lai tiktu uz Kalnciemielas tirdziņu... un tadāāā... tur protams bij viss izņemot bikses.., labi gan, ka dilles skumjas bij remdējamas ar piparkūku zirgu un "choco spoon"(kaut es ļoti ceru, ka mums būs tādas bikses)  ... un forši, paldies tam Onkulim ar piena termosiem.., jo šovakar mēs taisījām paši savus gardumus, kaut kakao mums nesanāca, bet gards piens ar kūstošu šokolādi gan, jo vairāk man patīk.. ēst kūstošo, nekā dzert kakao...

 Pie dilles atnāca ciemos viņas "brālis Roberts"  - īstajā vārdā Alnis.  Tad nu tapa mums pašiem savas dakšas/karotes ar šokolādi.

 Patiesībā pirmo reiz izmantoju silikõnformas priekš šokolādes kausētas. Forši.. šo joku darīšu vēl... Jo pie kafijas.. pie kafijas no rīta šis ir zvērs uz koka:) Zvērs. Labs. garšīgs.un  pirksti nav jābāž karstumā, kā tas ir ar parastu konfekti..

 Radoši bez gala.. kaut viss notika milzu steigā, jo kunģos bija vētra-  uz plīts jau dzisa vista ar riekstiem..un deguns jau nav muļķis..

 Ledusskapī iekšā.. un pienā ar.

 Bet nu Alnis dilles acīs bij maģisks jau, kad viņai vēl "svešie" neizteica neko.. Bet patiesībā šķiet, ka it visi, kuri kaut patiesi pāris mirkļus ir veltījuši dillei par spīti viņas sākumkautrībai- atpakaļ saņem kilogramiem mīļuma.. un tiek apēsti burtiski bez sāls..

 Bet brokastīs vēl ar vien šokolāde kafijā..mmm.... tik karotes jānomaina pret smalkākiem kociņiem...

 Bet mans pēdējā laika atklājums.. - vaska puķe. Nudien. .. atgādina ķiršu/ābeļ/plūmju ziedus.. pat nezinu kāpēc.. , bet šodien tapa mans pirmais pušķis.. tāds, kā es to iztēlojos kāzām... zāle pa vidu.. un apkārt ziedi.. izturīgi ar koksnainu kātu... , kaut vairāk man interesēja, kas notiks ar tiem pēc "mīnusgrādu peldes" - un nenotika nekas.. itin nekas..

 ..skicēju skici, grauzu dzērvenes pūdercukurā.. un ar acīm ēdu burkānlakstus....Burkānvīns - Sarkanvīna glāzē izaudzis.

 Varētu izstāstīt kādu joku - par busa stumšanu no sniega. Paldies - Vīrietim uz Mālpils ceļa, kurš šodien man palīdzēja stumt. Pilnīgi sabuČot.  Bet viss forši. Puķes zied.. sniegs ir. un Fotosesija protams bez biksēm.., bet nu neko..tas jau prieku nemazina.. jo mēs bijām slapji.

 Maijpuķe un sniegpulsktenis.... un tējot ar viņiem. Zem viņiem, kādā ziedu ballītē, neatkarīgi no gadalaika..

Viss man patīk - gan mākslīgs, gan dzīvs&īsts. Ja vien to var sajust . nu ar sirdi.