šokolāde.puķes.

 Mākoņi līdz pašiem degungaliem nolaidušies... un kūst. Sasalst un atkal kūst. Pil un liek sapņot - neprasot, vai gribi. Bet es gribu. Sapņot vienmēr.

 Mūsu necilais putnu ziemas bistro - atvērts 24 stundas diennaktī.., bet apmeklē to noteikti tikai dienasgaismā.. gaļa/veikala barība tīkliņā/kvieši/zemesrieksti/saulespuķu sēklas/auzupārslas.. tas ir tas ko tur dod vienmēr... patiesībā, kad sniegs uzsniga.. smaidīju, par to cik ietaupīti lati, jo sniegs tik ilgi nebija un sasalums arīdzan..
Bet tīri tāpēc, ka ar dilli ļoti gribam tās prieka bikses.. braucām cauri visai Rīgai ar divpadsmito troleibusu, lai tiktu uz Kalnciemielas tirdziņu... un tadāāā... tur protams bij viss izņemot bikses.., labi gan, ka dilles skumjas bij remdējamas ar piparkūku zirgu un "choco spoon"(kaut es ļoti ceru, ka mums būs tādas bikses)  ... un forši, paldies tam Onkulim ar piena termosiem.., jo šovakar mēs taisījām paši savus gardumus, kaut kakao mums nesanāca, bet gards piens ar kūstošu šokolādi gan, jo vairāk man patīk.. ēst kūstošo, nekā dzert kakao...

 Pie dilles atnāca ciemos viņas "brālis Roberts"  - īstajā vārdā Alnis.  Tad nu tapa mums pašiem savas dakšas/karotes ar šokolādi.

 Patiesībā pirmo reiz izmantoju silikõnformas priekš šokolādes kausētas. Forši.. šo joku darīšu vēl... Jo pie kafijas.. pie kafijas no rīta šis ir zvērs uz koka:) Zvērs. Labs. garšīgs.un  pirksti nav jābāž karstumā, kā tas ir ar parastu konfekti..

 Radoši bez gala.. kaut viss notika milzu steigā, jo kunģos bija vētra-  uz plīts jau dzisa vista ar riekstiem..un deguns jau nav muļķis..

 Ledusskapī iekšā.. un pienā ar.

 Bet nu Alnis dilles acīs bij maģisks jau, kad viņai vēl "svešie" neizteica neko.. Bet patiesībā šķiet, ka it visi, kuri kaut patiesi pāris mirkļus ir veltījuši dillei par spīti viņas sākumkautrībai- atpakaļ saņem kilogramiem mīļuma.. un tiek apēsti burtiski bez sāls..

 Bet brokastīs vēl ar vien šokolāde kafijā..mmm.... tik karotes jānomaina pret smalkākiem kociņiem...

 Bet mans pēdējā laika atklājums.. - vaska puķe. Nudien. .. atgādina ķiršu/ābeļ/plūmju ziedus.. pat nezinu kāpēc.. , bet šodien tapa mans pirmais pušķis.. tāds, kā es to iztēlojos kāzām... zāle pa vidu.. un apkārt ziedi.. izturīgi ar koksnainu kātu... , kaut vairāk man interesēja, kas notiks ar tiem pēc "mīnusgrādu peldes" - un nenotika nekas.. itin nekas..

 ..skicēju skici, grauzu dzērvenes pūdercukurā.. un ar acīm ēdu burkānlakstus....Burkānvīns - Sarkanvīna glāzē izaudzis.

 Varētu izstāstīt kādu joku - par busa stumšanu no sniega. Paldies - Vīrietim uz Mālpils ceļa, kurš šodien man palīdzēja stumt. Pilnīgi sabuČot.  Bet viss forši. Puķes zied.. sniegs ir. un Fotosesija protams bez biksēm.., bet nu neko..tas jau prieku nemazina.. jo mēs bijām slapji.

 Maijpuķe un sniegpulsktenis.... un tējot ar viņiem. Zem viņiem, kādā ziedu ballītē, neatkarīgi no gadalaika..

Viss man patīk - gan mākslīgs, gan dzīvs&īsts. Ja vien to var sajust . nu ar sirdi.