piektdiena, 2012. gada 18. maijs

arhitekts.

Pilna sauja mīlestības. Nē, nu - nopietni! Kā var būt kaut kas tik banāls un skaists? Kas ir vēl banālāks par zaķskābeni? No lietām, kas izaug no zemes. 
 Skābs. Skābs. Skābs. Tik skābs, ka jānoskurinās. Bet gards gan!
 Garāžā bija "mājokļa jautājums" - attiecīgi sakārtots. Atrasts. Izmests. Kūpināts.

 Trīs plastmasas pudeles. Skalpelis. filcs. Karstā līme. Plastmasas burku vāciņš.. - Viena stunda un rūķu mājas gatavas.
 Portatīvs mājoklis ar "skursteni". Atskrūvē to un lellle iešļūc iekšā.
 Es pat ticu, ka viņas vizuāli ir tik mīlīgas, ka naktīs tie visi rūķi, kas dzīvo mūsmājās - nakšņos tur.
 Vāciņa balkõniņš. Es - no sirds jūtos, kā leļļu māju arhitekts... Un Nav tā, ka viņas nav prasīgas. Klienti ar princešu vēlmēm.
Rõžā = ziedu veikals. Kaut nepabeigts, jo tur nav lete un nesot mazas vāzītes:) 

 Lieldienās Siguldas būvmateriālu veikalā nopirku to zaķu formu. Kūkuzaķis. Bet tikai šodien atplēsu.
 Un zaķu kūka gatava.
Zaķu kūka zaķskābenēs.
 Kraukšķ. Kraukšķ. Skābi salds.