Balts banāns un pilnīgi melni skursteņslauķi. Divi. - uz viena Jumta.
Pelēkās akmens sveces ar pelēkajām spirejām. Tik nenovērtēts krūms... bet tas zied vāzē tik ilgi! Tik skaisti! Un ne miņas no pelēcības.. Ne akmeņos - ne ziedos.
Reizēm nevaru saprast no kura gala, lai sāk.. Īpaši mirkļos, kad noliktavā esmu viena, tad šķiet, ka to visu nekad nevarēs salikt Excel failos, saskaitīt, izmērīt, nobildēt .. Bet plauktiņš pēc - plauktiņa, failiņš pēc failiņa..
Tai "palmai" nav izredzes izdzīvot, lai kā laistītu.
Bet Ansis ir atrasts! Bet skaidrs ir viens, ja Tu cilvēkiem kaut ko piesoli(saprotamu) - tad viņi "labprātīgāk" spiež to "patīk" pogu.. vai vispār izlasa un apskatās... - tā nu tas izrādās ir. Bet tas ir labi! Un kāds arī pie ziediem tiks ! Jo es tiešām priecājos.
Tad ir tā, ka - ļooooooti vajag čurāt, bet es pa Ventspils Omītes toletes logu ieraugu - šādu kadru.. "šūpoties un stāvēt uz sētas" - tad nu pirms tam ir jāpaķer fotoaparāts no citas telpas, jānobildē.. Es vēl nesen. Nesen biju tieši tādā pašā vecumā. Es atceros sevi tur, tikai bez šūpolēm - un tā noteikti bija vasara, nevis pavasaris. Man viņi ļoti patīk. Nu tie bērni. Manas meitas un viņu brālēni - it īpaši! Viņi visas lietas padara grūtākas, bet tik ļoti vieglas. Ļotas.
Šis ir varens! Man šobrīd ir īpašas attiecības ar pulksteņiem.
Pie acu ārsta arī vajadzētu ar steigu. Asumu uzstādīt man reizēm ir ļooooti grūti, it sevišķi situācijās, kad salst un ir ļots vējš un jātur ar vienu roku krūms..
Bambusa zobubirstes.
Dille raksta, es dedzinu.
Bet šodien kājojām pāri pus Rīgai.. uz Avota ielas krāmu tirgu. Nu vai bija vērts? Bija! Tur bija tieši divi labi pārdevēju stendi. Vienā no tiem tiku pie šīs metāla vāzes(bez tomāta). Dievīga! Un tikai 3.00EUR..
Un Kuskusa
salāti.. paldies - par recepti!
Dille man prasa : Kāpēc Tev vajag nobildēt?
Es : Man nevajag , es gribu..
Man reizēm ļoti gribas - laiku tikai sev. Un ikreiz, kad man izdodas uzspēlēt "kadros". Tas ir neizsakāms prieks un miers uz mirkli prātā. Tāda dziļa elpa.
