Pelēkā koka krāsa un piparmētu tēja. Visa atvaļinājuma kulminācijas punkts - lapene Lievārdē. Jo es vēl nekad nebiju redzējusi lapeni, kuru vēlētos sev aizvest līdz. Man gan nav kur to likt. Bet tagad es zinu, kādu es vēlētos savā dārzā. Bet tāds nemaz nebija plāns. Lapene bija ārpus plāna.
Plāns bij brauciens uz Daugavpili. Jo ja jau Rīgas centrā Latgalīte ir iedvesmojošu lietu pilna, pat "mans" Čiekurkalna tirgus gaida ar saviem krāmu kalniem.. tad ko varētu piedāvāt - Daugavpils?
Jēkabpils krāmu stūra bagātība = velosipēdi. Kaut izmēģinājum brauciens notiktu tikai pret drošības naudu - velosipēda vērtībā.
Aivars. Ainārs. Atmiņu failā nerodu patiesību. Viņa stiklienieku darbnīca kā maz mazītiņš muzejs - ar nenogurdinošiem stāstiem, par lietām - ko citi cilvēki par nevajadzīgām atzinuši , nevar nepamanīt arī viņa dizaina darbus- monitõrus ar ievietotu spoguli...Vienu viņš pat esot pārdevis. Galvenais jau sev ticēt.
Ar mums jau tā pat. Daram citiem neizprotamas lietas, bet kamēr tici sev. Tikmēr spēj.
Pirkumu pilns koferis. Un Daugavas tilts šķērsots vairākkārt.
Avenes, Statoil maizītes, siera bagete.. - bet Līvānos pārņem pilnīgs bezspēka bads. Tik liels, ka auto stāvlaukumam blakus divas "humpalbodes" netiek pamanītas. Googlēts tiek vārds "ēst" Līvānos, bet tīri nejauši tiek uzzieta - kafejnīca "Gamma"
- Cik Jūs esat? Trīs? Nuuuuu labi pabarosim.
Un Tur baro bezgala gardi, un paldies par to, ka neaizsūtija mūs prom.. par spīti banketam vai ballītei. Kura jau aktu zālē skanēja..
Katrs blogpasaules cilvēks - pirms to satiec dzīvē.. ar kaut ko saistās.
Plūmīte man saistās ar - saldu garšu.
un izrādās , ka ne velti - ar kreiso roku puto.., ar labo maisa kūstošu šokolādi ūdens peldē.., un nakts melnumā, sienāžu sisināšanas pavadībā... mēs ne tikai lasam par viņas gardumiem, bet ēdam.
Paldies - viņas ģimenei par pacietību un viesmīlību. Tā ir mana sajustā Latgale. Viesmīlība ar grillētu zivi, sirsnīgiem cilvēkiem, bērnu smiekliem, gudru suni, sarunām, saldu miegu.. un sirņikiem brokastīs. Un kūku sirņiku mērcē.
Un parasti - man kūkas vispār negaršo. Nopietni.
Man patīk cilvēki. Cilvēki, kuri par spīti tam, ka esam dažādi - kāpj mašīnā un dodas "atvaļinājumā".. , varbūt ne gluži klasiskā. Bet ideālā, lai sajustu nogurumu un ilgas pēc mājām.
Un ikdienā jau nerodi laiku. Darbs. Bērni . Ģimene. Hobiji. Bet aizbraukt uz Daugavpili un skatīties, kā meitenes pērk audumu ar dārzeņiem.. , es nekur citur pasaulē , kā tikai blogpasaulē, neatrastu tik viegli cilvēkus, kuri - rada. dara.. un dalās savā darbā ar citiem. Lai iedvesmotu.
Kā tūristi. Kaut pāris dienas, bet bez citiem pienākumiem..
Paldies .
Un tad , kad liekas - ka viss ir galā.
Tēja
Vinitas dārza lapenē. Mirte, lācītis, sakaltušas kalmes, knaģu virtenes.. ideāli mierīgs noslēgums. Paldies - Tev :)
Nogurums un melleņu pilna mute. Bet man gribas izstāstīt sajūsmu - Valteram, kurš atbraucis man pakaļ.
Un, lai cik viņš smīnētu "ūsās" par manu - blograkstīšanu..., pat viņš nevar noliegt to faktu, cik ļoti priecīga esmu es, kad satieku realitātē cilvēkus, kuri rakta un jūt.
Un bez jokiem. Paldies arī Tev -
Laine. Jo citādi man nemaz atvaļinājuma nebūtu, es atrastu simts un vienu iemeslu, kāpēc - to atlikt.
Piparmētra. Pelēks. Prieks. Paldies. Peldkostīms. Plūmīte. Preiļi. Palags. Pirkumi. Patiesība. Prāts patiesībā nestrādā, lai "P" tālāk vārdos atrastu...
