piektdiena, 2013. gada 29. marts

olām. māja.


īrisi.. tik sīciņi, kā krokusi pelēkajā Līgatnes pļavā pie mājas. Īrisi ar cukurzirņu mākoņiem. Zirņu audzei lapas nozagu... grāmatā sabēru un pie mākoņiem tiku... bet lapiņas tik maigas , tik trauslas.. , caurspīdīgas.. Mākoņiem līdzīgas.
Spuldzītēm cepures- abažūri. Nopirkt galda lampiņu ar abažūru uz tās ir lētāk nekā nopirkt atsevišķu abažūriņu. Dīvaina tā pasaule.  Naktī Valters miegu iemaina pret dilles prieku - uzviedo abažūrus. Tik skaists un smalks, krāsains darbs.
Pankūkas. Plānās - tās mana māmiņa māk cept gardas. Visiem garšo no suņkaķiem līdz pat manīm. Ar medu apsmērēta, sarullēta svētdienas garša.
Met gaisā.. par spīti tam, ka pannas mūsmājās neritīgas bez gala.
Tulpes tik garas un slaidas, pumpurus lakstos bij paslēpušas.. brīžiem pat domāju, ka noteikti neizplaukssss..., bet izplauka - naktī. Naktī visi brīnumi notiek.
Ģipša čaulas.  Izpakojās no ietinamā papīra .
ģipsējam tālāk. Lai smaguma centrs - ir pareizajā vietā.
Es jau saprotu, ka pēc dilles teorijas radoša darbošanās & veidošana - nav spēlēšanās...  Tīri joka pēc Lielās piektdienas rītā piedāvāju uzveidot savus olu trauciņus.. - es svēti ticēju, ka viņa to nemaz nedarīs, jo pēc četru mēnešu pārtraukuma mūsmājās ir uzradies TV pieslēgums ar latviešu kanāliem... un rīta multfilmas kārdinošākas par - radošo.
... bet nē. Kartona olu trauciņi... visām gaumēm lipinājās uz nebēdu. Visi dārgumi no ķobīšiem un kastītēm līmējās klāt..
Un Ziemassvētku dziesmām skanot.. tapa Lieldienas.

Par tām pērlēm ir stāsts. Tālajā 2005-tajā gadā... Oktobra vakarā &naktī Valters gatavoja savu "augu dizaina" publikāciju žurnālā "Dārza Pasaule" ..  Sīpols. spraužamadatiņas.pērlītes. Ar to sīpolu es saistu visus viņa darbus. Tieši tik cītīgi viņš tos dara. Tieši tik skaisti tie sanāk, ja viņam ir iedvesma un prieks..

Un tā nu olu trauciņš tik pat līksms kā sīpoliņš. Es pērles nespēju savietot - nekā savādāk kā vien virtenē. Burvīgs rīts. Patīk vērot , kā viņi abi darbojas.
Peonijas. Amariļļi, Narcises.. Ranunkuļi, Tulpes vienā vāzē salīduši.
Un manu olu nes cūku māte - bez jokiem. Tas tīri nostaļģiski - par laukiem domājot. Par bērnību.

Un to karsto līmi jau var ar stingriem pirkstiem noknibināt nost.. tāpēc neviens no dzīvnieku kolekcijas necietīs..  pēc Lieldienu smagā darba atgriezīsies pie patstāvīgajiem pienākumiem..
Pavasaris no pumpura - pie ziediem ticis.

Laimas & Staburadzes saldumi - šodien bij pamatbarība mūsmājās, jo pie vārtiņiem Ieva bij saldu, krāsainu pārsteigumu atstājusi Valteram. 
Dilles brālēnam patīk koki. Koks. skaliņi. - tad nu Hārdijam par prieku.. tapa koka olu trauciņš. Tie gaida krāsotās olas.
PVA līmes putns, jo tie dziedātāj strazdi  - cauri aizvērtiem logiem dzirdīgās ausis sameklē.
Pelēkā pavasarī... graciozs tulpju prieks.Uz palodzēm. Un paldies... Par marta sauli! Paldies par tik daudz saules ! 


lieldienu pasaka par vīngliemezi. mazajiem lasītājiem.

Dziļi zem sniega. Zem sausām, "siltām" - kastaņkoka lapām.. ieracies augsnē vīngliemezis ziemas miegu gulēja. 
Gulēja un sapņoja - par pavasari. 
Visiem vīngliemežiem - čaula savīta uz labo pusi, bet reti.. Ļoti reti - gadās sastapt tādu, kuram tā ir savijusies uz kreiso pusi. Tos sauc par - gliemežu ķēniņiem.. un šis sapņotājs bij viens no tiem. 
Ziemas ir garas.. kā viena bezgalīgi ilga nakts. Visbiežāk viņš sapņo par - lakstiem, gardiem un zaļiem.., nudien vienam īsti laimīgam gliemezim nevajag daudz. Gardu lakstaugu un stipru čaulu, tik spēcīgu, lai dziedātājstrazds to nevarētu pāršķelt.. 
Šī bija daļa no garās nakts - Lieldienu nakts. Un gliemezim raibi sapņi bija. Raibi čaulu sapņi. 
Čaula kā Ranunkulis saules krāsā - tik spilgts, lai neviens ar pēdu nesamītu. 
 Koka čaula - tik dižena, kā īstam ķēniņam.

 Vīngliemezis kā īsts ziedu mīlis- sapņo par Peonijas čaulu, kaut līdz pašiem ziediem uzlīst nespēj, tas sapņo.
 Viņš skaidri atceras to rītu, kad izdevās nograuzt - zemē nokritušu zemeni... Zemeņu zefīra čaula īsti ķēniņa cienīga.
Savīties un sapīties - var gliemezis savos sapņos, jo lina diegu, kā čaulu izsapņoja..
 Līdz sīpolsapņiem tika.. Jo dzirdējis bija, ka sīpolu miziņas čaulu stipru dara. Stipru un raibu. Tik raibu kā rasas pilieni vasaru rītos.

Lieldienu naktī - vīngliemezis savu čaulu - kā olu izsapņoja. Īstu Lieldienu Olu - sīpolčaulās krāsotu.
Un Nudien  - arī Lieldienu rītā bērnu priekam nevajag daudz - kā vien stipru čaulu krāsotajai olai.
Lai stipras!