sestdiena, 2012. gada 4. februāris

es krāsotu pelēku.

Tik milzīgi logi.  Baltā krāsa un gaisma - par mākoņiem un putniem - burtiski liek domāt. sapņot. 
 Ciemoties Dizaina Fabrikā. Ja man kādreiz būs deju ballīte iekš pilsētas - tad tieši Tur. Balts plašums. Tieši tāds, lai dejotu, justu.
Matos dzīvo elektrība. Sausā gaisā viņiem pat pieskarties nedrīkst - pārvilkt džemperi pār galvu nav vēlams, par kleitām sintētiskām nerunājot.
 Kāds ir īstais vecums, lai iemācītos pacietību? Divdesmit septiņi. Divdesmit astoņi. vai Četri. Bet atmiņu failā  " vecāku darba kolēģi" - dillei sāk veidoties pozitīvas aizpildītas lapas. Paslēpes.Ķerstiņi. Palīdzēt un traucēt strādāt - augu mājas staltajiem puišiem. Es tikai vēroju. Un cenšos neiesaistīties cik vien iespējams.
 Makšķerēšanas aukla. Viens mezgliņš un tad viens dubultais. Un es to paveicu. Un nav viegli kaut ko paveikt, lai nesaņemtu kritiku. Bargu un skaļu. Bet es paveicu. Un Mīla Parīzē karājās pie debesīm.
 Bet zem manām priekabiksēm ir zeķubikses. Patiesībā, ja nebūtu šo bikšu - es staigātu vai nu zeķubiksēs un kleitās .. vai biksēs bez zeķbiksēm.. un attiecīgi - saltu. Bet man ir. Un man ir mazliet siltāk. Par -23 un "pieturā gaidīt autobusu" - te neiet runa. Jo tur jebkuram auksti. Lai kas būtu uzvilkts.
 Divas mazas mīlestības.Mīlu. un viņas mīl.
 Dzeltens pūkaini - ziedošs mākonis - Mimoza. Tūkstošiem mazu saulīšu.
 Bet beigu beigās galdi bij uzklāti, picas onkuls atbrauca... mūs pabaroja.. izslēdzām gaismas un prom, pa gultām.
Parīzē esmu bijusi. Tur nopirku baltu masku - un apzīmēju, aprakstīju ar visu, ko redzēju, dzirdēju.. un Parīzē ir daudz draudzīgu suņu, putnu un cilvēku - un gardi kruasāni . un Dievīgi balkõni.
Es savu "Love & Paris" krāsotu pelēku. Un ne tāpēc, ka Tā ir drūma krāsa.. bet tā ir mana mīļākā.

ejot ārā - uzvelc cimdus.

zem trijām segām siltos sapņos. Bez cimdiem nekur. Un saldumi ir vienīgā vēlamā pārtika manai mēlei . Vēlams ar karstu kafiju+piens. 
 Flamingo uz krekla par sasalumu aiz loga neko nezin. No slepeniem atgriezumu maisiem tas tapis. Valteram ir savi slepenie. Man savi. Mākslinieki ar krājumiem nedalās. Ja vien izlūdzas.
 Nav nekādas pieredzes diļļu audzēšanā. To diļļļu , kas zemē dīgst..  Bet dīgst. Kaut siltumnīcas efekta mūsmājās nekāda.
 Pilns grozs ar sirdīm. Piebērt pilnas kaimiņu pastkastes valentīndienā.. , lai verot vaļā izbirst pa malu malām.., sašuvās .
 Caur stiklu kristālam mirdzums savādāks.
 Katrai lietai savs stāsts. Apaļajam baznīcas logam savējais.  Kādam var palikt nevajadzīgs baznīcas logs. Ēkai. cilvēkiem. Un domāju, ka tas ir īsts loga liktenis .. nonākt īstajās rokās. Vietā, kur tas iedvesmo un rada gaismu un sajūtas. īsts. apaļš - baznīcas logs.
 Zem laternām.. Ar ievārijummaizēm . Siltām jakām. Tēju. un "vai - Tu varētu uznākt augšā - uz mazu brītiņu?"
 Rõzā  ieslēdzot. visa pasaule rõzā.
 2012.gada apņemšanās ir - mācīties nelietot lielveikalus. Vismaz daļēji. Divi krekli aizlidoja pie Pai uz "appaijošanu" .  Esmu laikam no cilvēkiem, kuri uzticas.. , ja man patīk - tas ko cilvēki dara, tad es uzticos.. un ir vērts uzticēties un pēc tam būt pārsteigtam par rezultātu..
 Tad -nu ,ja dillei 100% nevajag vairāk mīkstās mantas, kaut vajag, bet nevajag..:)))  tad nu mīkstā manta var uztapt uz krekla.. - tad nu būsim pirmie eksperimentētāji.. Lietosim.. mazgāsim uz nebēdu.., jau zinu, ko gribu vēl appaijot.
 Jo Mammas roku CibriK kreklu līnija - tiek vilkta nonstopā, labi ka viņi ir divi, jo tikai tad, ja nav uzspējuši izžūt vai esmu aizmirsusi izmazgāt - dille ir ar mieru vilkt ko citu. Un mazgājot veļasmašīnā jau neskaitāmas reizes.. viņi nav mainījušies ne pa toni. ne pa diegu.
 Un pat neizprotu - kā.. - Veicinātājs Gliemezis izlõzēja mani. Un uzbrūk jau Tulpju keksam. Paldies - PaiAija:)
Šokolādes un smalkmaizīšu kurjerpakalpojumi šorīt nepieciešami. Saldumu deficīts organismā. Un ejot ārā noteikti jāvēlk cimdi. NOteikti.