svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Pudeļrūķis un brīvi vakari. divi.

 Garšas un cilvēki. Stāsti un sarunas. 
Topinambūrzupa. Un neaptverami ir divus vakarus pēc kārtas iziet tautās - un nevis strādāt, bet iziet divatā, bez dilles - atpūsties. Vērot, runāt, garšot, klausīties, smieties, jautāt un pat dejot.. Patiesi , paldies par šiem brīvvakariem mammai. Paldies "3 pavāriem" un paldies Ievai, bet Busulim tālu no paldies par koncertu, kura laikā es domāju par tīri praktiskām lietām, bet paldies arī viņam, jo vismaz man tagad ir viedoklis un sava doma. Smieklīgi taksisti. Garda kafija. Un iespējams, ka ir cilvēki, kuriem kafija garšo vēēēēēl vairāk par mani. Forši iepazīt foršus cilvēkus. Tas ir skaidrs . Bet šorīt, kaut tikai 5h miega.. acis vaļā un uz Jūru prom..
 Vējš bij izgrauzis visādus tuneļus smiltīs. Un viņš ielīda visur. Visur zem biezās rudens jakas, vaigos sadzina sārtumu un stipri elpoja manā vietā. Bet trīs maisus pielasījām.
 Priežu mežā aiz kāpām šķita pavasaris.. Pavasarī bizes ieaug kokos. Tur ne vēja. ne ziemas. ne saprotams, kas par gadalaiku.
 Un pēc pāris mirkļiem randiņš Garkalnes karjerās ar dilli un Omi. Tur ir īsti ragavu pauguri.. Bet ragavas jau nevienam nebij.

 Es nespēju itin nekādi iedomāties pastaigu bez suņiem. Pilnīgi nekādi. es pat nemaz nevēlos iedomāties.
 Mana mamma ar manu jaku un cepuri izskatās, kā es vecumdienās. Loģiski ne?
 Rūķpudelei jau daudz nevajag - avīzes/mīkstas žurnāllapas, platais skoČs un mazliet pacietība.
 Dille noskoČoja manu āboletiķi tā, ka man vajadzēs daudz smaida mirkļus, lai to dabūtu vaļā:)

 Atgriežot apakšu vaļā pudele pati izšļūc laukā.. un mice paliek rokās..

 Un par zvārguļiem es nespēju nesmaidīt. Gudrāki cilvēki  jau tur auglību pierunāja un trejdeksni piesauca. Ir.. tajā skaņā maģija. Ja vēl skaņa no tavas rokas nāk.
 Un zvaniņi skan tik pat labi. Un ziemassvētki ir tieši tepat. Tūlīt. Un ir īstais laiks savu zvārguli uztaisīt un draugiem uzdāvāt, lai to auglību piezvanītu. Visādu veidu :)
Bet  - lai cik sajūtas labas ir ballējoties, būt kopā ar dilli ir neizsakāmi labāk. Kaut to nemaz nevar salīdzināt, tā ir cita dimensija un cits līmenis. Bet nedrīkst aizmirst iziet tautās. Jo tur ir daudz foršu cilvēku. Daudz foršu vietu, ko viņi saveidojuši. Un daudz smaida un pozitīvu stāstu, ko tieši Tev sakrājuši. Tā ir.