Patiesībā 99.9% darbības notiek/idejas darbībām rodas - tad, kad rokās nonāk materiāls... plānots vai neplānots, bet nonāk pie mums lietošanā.
Pārdesmit niedres kā puķes viņš dillei atnesa un tieši viena grāmata tām par godu sarakstīta.
Pāris grāmatu saņemtas mantojumā, kuras man neizsakāmi patīk. Viena no tām = Puzuri (Indra un Nikolajs Petraškevici) latviešu un angļu mēlē izdrukāta iekšpusē.
pēc desmitās niedres es sapratu, ka ar nagiem nav jārubina nekas, bet ar pirkstiem stingri jāsaņem pie tā saauguma.. un jāpagriež uz vienu vai otru pusi.. un nonāk skaistā rullītī nost viss liekais... un tā pa posmiem vien.., bet pieļauju, ka tas tā notiek tāpēc, ka nudien labi izkaltušas. , Dille man sazīmēja shēmas, kā būs jāšūj...
Rīt lasīsim pašu puzur stāstu... bet tīrot,griežot, verot - tā vien prātā domas par esību. Par to kā viss ir patiesībā... no cita skatu punkta. Par vērtībām cilvēka prātā. Par cilvēkiem, kuri ver puzurus.
Rõzā spalvas gan ir daudz foršākas par niedrēm, jo tad kad izvilku kasti no skapja.. Dille deva drošu - jā! Karinam viņas istabā,... kaut tikai pagaidām, bet karinam!:) Pirms tam bij noteikts - Nē:)
Un virteņdomas tai grāmatā tik ļotas.
Dille sprauž spalvas. Es viņai saku, ka viņa īsta - PuzurPrincese. Uz ko viņa protams metas pie kleitu atvilknes, jo jāpārģērbjas tak.. Mirklis un PuzurPrincese spalvo tālāk.. un mums bij puzur-deju ballīte..:) Tik ļota, ka dille vēl ar vien ir nomodā ... un cīnās ar miega domām.
Bet kādu īstu puzuru es gribētu uzveidot.. tādu, kurā daudz.. daudz .. daudz mazo puzuru.. un niedres dažādos garumos. Tādu savu sajūtu puzuru.
