prātu pārņēmušas iesnas.. , grūti pieņemt faktu, ka esmu pārvērtusies par pilnīgu pilsētas vārguli. Nu nopietni. Es kādreiz domāju, ka iesnas tas ir tas, kas tek no deguna skrienot rīta dzestrumā.. .. Bet tagad es zinu, kas ir iesnas. Tas ir tad, kad naktī apguļoties horizontāli - caur degunu ieelpot nevari un dienā stāvot vertikāli - arī nevari:) - bet šādas iesnas man ir pirmo reiz. Un tas ietekmē ik soli un domu.
Tulpēm sava dobe. Kēksa formai sava mīkla. Kopā veido veselu dārzu. īsts ainavu dizainers es.
Kāpņutelpā reizēm kaut kas zied. Zied. Un vienu dienu klauvē kāds pie durvīm, kaimiņmeitene atnesa kūku, ko viņas māmiņa izcepa... nu par to, ka kāpņutelpā zied. Dillei jau divreiz nav jāsaka.. un nākamreiz no lakstiem tika atvests tik daudz, ka uz palodzēm vairs nav vietas.. - un tas tāpēc, lai kaimiņi priecātos un kūkas nestu. Un nes arī. Īstas kūkas. Īsta, garda kūka tieši mums.
Līmplēvi cirst.
Siržu lietus - pielīmēts pie parketa...Kā lecamspēle. dille salīmē un lec, kādreiz tā mācijāmies krāsas un līmējām ielas un trases.. Parketā ēnas vēl no citām sirdīm palikušas.
Viņa rej tik skaļi, ka ausis pilnas. Ir dienas, kad to nedzirdi, ir dienas, kad tas rada līksmību, bet ir dienas, kad līdz izmisumam gribi , lai viņa vienkārši nerej ausī. Bet viens labums gan no tā ir. Dilles draugi skaidri gaiši zin, ka mēs esam mežā. Un kur mēs esam. (Dzīvoklī gan klusums, ja vien nesākas rotaļas un nenāk svešie)
Bildējām sniegu. Dillei koka "nikons". Aparāts gan pirms mūžības tika dāvināts man, bet dille to ir privatizējusi. Un Lieto. Lieto biežāk par uzvelkamiem zenītiem vai citiem aparātiem..
Bet Sniegpārslas šodien kā zvaigznes sniegā. Vēl nesalipušas.neizkusušas.nesalauztas. Apgriezt objektīvu uz otru pusi un nobildēt. Knik. knik.
Katra savādāka. Pirksti pārsaluši. Pēdas arīdzan.. nav īstā recepte pret iesnām, bet bez iešanas dabā jau nevar dienu nodzīvot, tā vien var palēnām sajukt prātā. Un dille tak nav pelnījusi istabā sēdēt - dēļ manis.
Un tie mežoņi ko sauc par suņiem.. arī jāpasaldē mazliet, lai mierīgi - pēc tam zvilnētu uz saulainās grīdas.
Sireāla sniegpārslu pasaule. Sniegpārslas kā migla liek ticēt brīnumiem. Redzamiem.. un reāliem. Nu tiem cilvēkiem, kuri tic, bet reizēm piemirst, ka jātic.
Grimma krāsas.., pārdevēja saka - dārgi.., nu.. man svarīgi ir, lai labi klājas un mazgājas un krāsa ir.. nevis dārgi vai lēti. Bet par to nezin neviens. Tagad es zinu. Klājas labi. Mazgājas labi. Nesmird. nesāp. Toņi izcili! Pirms tam mūsmājās tika lietoti krītiņi sejai.. ko dille mālēja sev uz sejas. pfff.. .krāsas ir daudz . daudz. daudz. pat vēl vairāk par daudz. labākas.
Tad nu ūdens.ota.
krāsas. Viņa gribēja sev taureni. Es sev rõzā brilles. .. hmm.. un ūsas?:))
Un tas tak sagādā ļotu prieku. Ļotu. Krāsot mammu, kā krāsojamo grāmatu. Un man vēl vairāk, jo izrādas dille līniju pa seju var novilkt taisnāk nekā es. trīc. Trīc roka un pirksti. no smiekliem un parastā trīcekļa.
Aug vēl ar vien. Pavasara terapija. Uzzīmēsim rīt pavasari uz sejas. izkrāsosim to . Valters vakar teica, kā ir iespējams nemācēt slidot. Es nemāku. Nemāku slidot. Māku tikai tad, ja man iedod roku. Un tas noteikti nenozīmē - mācēt slidot. Bet es gribu iemācīties. un es Gribu pļavas vidū slidotavu. ar krāsotām sejām rīkot daiļslidošanas turnīru.
