otrdiena, 2012. gada 6. novembris

purvs. skujas.

 Joka pēc somā iemetu maizītes un našķus, jo kāpēc gan, lai gribētos ēst  - ja takas garums ir tikai 3km? .. Nu iemetiet arī Jūs, ja dodaties uz Cenu purva takām... tur ir daudz vairāk km (~ 6, bet varbūt maldos)  + ja gadās tur nonākt, kad dēļi ir slideni.. tad solis tāds šļūcoši uzmanīgs..
 Bilde uz informācijas dēļa - ar cilvēku, kurš grimst purvā ir diezgan iespaidīga, .. tieši tik.. lai dille- nejauši noslīdot no takas..un iegremdējot zābaku - no sirds nodomātu, ka tūlīt tas purvs viņu ievilks iekšā..

Ik pa laikam uz soliņiem atrodami vēstijumi/ uzdevumi.. , bet mums prieks par šo atklāto vietu, jo tā ir izcila, kur izlaist bērnu elpot, lai saldi guļ mašīnā - braucot uz Liepāju..

Viena sauja zemē nokritušu skuju. Pāris minūtes cepeškrāsnī. Pāris mirkļi blenderī (visvairāk man bij bail par to, ka skujas kaut šķita izžuvušas.. vēl ar vien būs ar sveķu piedevu un salips ap blendera asmeni, bet tā nenotika) 

Viņas gan nesanāca tik miltainas.. bet efekts labs. 
 Putoplasta bumbas + PVA=  burvīgas Ziemassvētku rotājumu bumbas.. (un brūkleņu lapiņu sirsniņas)
 Bet Novembris viennozīmīgi būs sūnu un skuju mēnesis.