atzīties mīlestībā. pasaulei.

ar kājām cauri pilsētai.., dodot ceļu suņiem.., vilcieniem un mašīnām. Un cilvēkiem, kuri nezin - par pareizo virzienu uz gājējietvēm. Šķiet nav iemācīti, tas smaidīt liek.Smīnēt.

Ieraugot un atrodot neparasto. Prātā atzīmējot vietas, kur atgriezties. 

 Bet par tiem senajiem laikiem bez urbja.. tad jau ar bez urbja to "svilpēju" var uzveidot gana žigli..
Pacietība. ass nazis .. un kļavas zars... un vēlreiz pacietība.

 Sīcoši - svilpoši meldiņi no kļavas nāk.. Bet manās bērnības atmiņās skan savādāk.., gribētu zināt, kā citi tās svilpes taisīja.., pēc kādas tehnikas., varbūt es kaut ko neatceros  un jaucu. Bet galvenais, ka svilpj. Un prieks.

 Biķernieku meža dārgumi. Pilsētā dzīvot blakus mežam ir vareni. Piedzīvojumu parks par pliku velti.

 Domai deguns tieši zemeņu augstumā, bet gaida - kad noplūūūksim viņas vietā.. Laukos suņi gan ēda mellenes, zemenes.. pat ērkšķogas paši. Dārzā nevarēja laist. Čita pat burkānus raka no dobes.

 Pilnām saujām. Pilnām mutēm. Pilniem vaigiem. .. Dille - lēni.. lēni brien pa milzīgo zāli... Rasā mērcējot kurpes.. tās pat atvadijās no jau tā līmētās  zoles... Dille novelk kurpes , savelk kleitu un mežoņa ātrumā traucas no viena zemeņu pudura pie otra..  Pilnīgi nemanot asos Čiekurus un zarus zālē..

 Pārsteigums. Melleņu pudurī - mellenes.

 Zīdpapīra mākoņos ietīties.

 Nelietoju dzēšgumijas. Varbūt kādreiz , bet neatceros. Neatzīstu kā sugu. Sabojā papīru.

 Zīmējam zīmogus... griežu. graizu. skalpelēju...

 Trauku švammes maģija. Pirmie mēģinājumi neveiksmīgi. Bet tad dille parāda man savu tehniku un arī man izdodas uzveidot normālu attēlu.

 Princešu pilna lapa. Pilna pasaule.

 Spalva. Koks. Princese. Mīlu. Neizgriezts princis paliek Mīlu otrā pusē.

 Ir dzirdēts, ka "mīlu.." labāk noklusēt. Nelietot dien dienā. No sarunas sarunā.
Bet man diena ar "Mīlu.." sākas.
un ar to arī beidzas.
Nozīmogot no galvas līdz kājām. Sevi. Tevi un Pasauli. Nemanāmi.

pagale, kura skan.

Mirkli centos saklausīt savas domas, bet viņas viennozīmīgi deva mājienu - ka jāiet pēc pāris pagalēm malkas..  

Bet kadros silti. 

Grants ceļš mirdz saulē. Pēc pāris mākoņu dienām - acis samiedzas šauras,šauras.. 

Daudz mazu zariņu.. kāds no tiem varētu tapt par svilpīti? Kaut redzēju bērnu raidījumu ar vienu aci.. un dzirdēju ar abām ausīm... - skaidrs bij viens, ka skaidrība par to kā - top svilpe.. bij kļūdaina..

Bet sākumā jau mēs to nezinājām.. Urbām.. un zāģējām..

Tā sirsnīgi tapas skaldījām..

Līdz beidzot , kad tapa -III neveiksmīgi varianti, katrs no tiem savādāks un kļūda nesaprasta.... Tante Google palīdzēja ..

Kļūda saprasta..  un pēc mirkļa, no Līgatnes upītes zara - tapa Svilpis..

Kabatā nenoslēpsi, bet prāts tik apmierināts, ka zinību failā par vienu - zinību vairāk. Par vienu izmēģinātu gudrību.., ko nepiemirst..

Trīs kļūdainie= un viens pa visam svilpjošs.. koka gabals.. - skaļš un plūstošs...

sestdiena.

 Ēdienkartē zemenes. Visādos veidos.

 Bet tirgū vairs neticēšu - itin nevienam. Nevienam zemeņu pārdevējam.

 Tādas bezgala mierīgas brīvdienas.. ar vainagu izrotātām šoseju malām.  Ezerā parasta sestdiena.

 Kamēr vienam no bailēm stīva seja.. citi smej.

 Bet pēc stundas pretvēja viļņos..  smej visi.

 Cepumu degviela.

 "Miegs" laivā.

 Paslēpties un neredzēt, jo "Akkkkk dievs ......"

 Akdievā pazaudēts airis..

Paldies, Kaņiera ezera mieram ... 

Rõzā mehānisms.

Tandēmā. 24h. 

 Ilūkstē pārdod rõzā tandēma velosipēdus. Ak, nē !- mēs nopirkām pēdējo. Vistaisnākais ceļš, ko es jebkad esmu redzējusi. Vecumnieki -Nereta- Aknīste- Ilūkste.. - īsti ātrumu nesamazinot ..  Skaista pierobeža. Maz apdzīvota, bet skaista bez gala.  Stabi un kaķi tur ir lielākā skaitā nekā cilvēki.

Joki mežā ar luksafõriem un policijas auto. Reizēm notici neticamajam, kad redzi acīmredzamo = un tad pasmejies par sevi. Jo kas vainīgs - tas bailīgs. Tieši tā arī ir.  Aknīste-Jēkabpils-Koknese (pusnakts un latgales radio dziesma par  " tas ved uz zemi laimīgoooooooo... un izrādās uz māāāājāāāām.") Bet mājas sen nav mājas, bet sajūta jau nemainās. Un ripojam uz viesnīcu.
Bet no rīta es Koknesē  pa logu ieraugu - potenciālo draugu. Es viņam piedāvāju - doties peldēties un viņš luncinot piekrīt. Es dievinu peldēties. Bet peldēt Daugavā & Pērsē jau ir bezgala dievīgi. Tur pat nav vārdu.  Valters teica, ka es tagad mēnesi nemazgāšos, jo smaržoju pēc Daugavas.
Katram cilvēkam savas vājības. Mana ir Daugava pie Kokneses.
Beigās gan izrādās, ka suns -  tā ir viņa  - un viņas vārds ir Lēdija.

 Garda kafija & brokastis. Bezgala viesmīlīgs suns un vislabākais saldūdens, kurā peldēt pa īstam .. un izrādās saimnieks ir tas - Akmeņu vīrs, no manas - atvaļinājumdienas pagājušajā gadā.

 Koknese-Vecbebri. Pāris joki ar vecmammu.
Ja sēņu ceļa-taku vietā - meža vidū. Uzber granti un uztaisa - ceļu...  Tad tā ir īstā vieta , kur doties tandēmbraucienā ar savu jauno vello. Aizbraucu uz III ceļu - Tur gaileņu nav.  Bet šitā divatā nesties pa granti ar rõzā tandēmu - vējš pūš, dunduri mūs nevar noķert..
Tad nu es oficiāli nedusmojos uz cilvēkiem, kuri uzveidoja ceļu nekurienē - šķiet tikai meža izvešanai.. , jo es to jau piedzīvoju ar jaunām sajūtām.

Vecbebri - Menģele -Taurupe - Zaube - Nītaure, kaut protams dzirnavās ieklīdām profesionālu nolūku dēļ., bet beigās.- uzzinājām, ka tur var gardi paēst(ja esot uzraksts, kaut nebija).. un ēdām & laivojām &vērojām.

Dille ar mums uz "Daugavpili" braukt negribēja - pat pēc Rõzā aparāta. Prieks nevaldāms.

 Doma velosipēdus neatzīst. Viņai nabagam bērnība pagāja velosipēda grozā kratoties.. , bet ar mazām kājelēm censties 99x skriet pakaļ: turp un atpakaļ - turp un atpakaļ.. Nu nav normāli.

 Kaut braucamais nemaz nav priekš dilles domāts : skaidrs ir viens, ka tas ir īsts - ražot prieku mehānisms.

cauri pļavai.Mežam.

iedzert tēju. uzveidot cukurgaili. iestādīt gaileni rupjmaizes šķēlē. 

mākoņa deguns.

Reizēm cilvēki krieviski runā, lai bērni - teikto nesaprastu.., pirms pāris gadiem mēs varējām runāt un Valters to itin nemaz nesaprastu.., bet cilvēks jau gudrs lopiņš. Iemācās.
Un izrādās lidostā nevar bildēt. Arī tas mainās... jo pirms pāris gadiem varēja. Vai arī mēs neievērojām - aizlieguma zīmi.

 Leijerkaste ar īstu mūziku no pasakas. Nezinu kādas. Bet noteikti par krievu princesēm. Latviešiem arī ir uzvelkamas rotaļlietas ar kādu zināmu latvju meldiņu ?

 Lielummānija.  uz ziediem...

 Kaut - viņa zin ko nozīmē, ka ja paņemsi visas skaistākās magones uz mājām, tad citiem "lakstos" nebūs ko pirkt.. - un labprātīgi ievēro " divās plaukstās" noturama pušķa mērogu.

 Bet pļavā nav mērogu. Pļavai nav mēroga.

 Margrietiņu lietus.

 Viņa grib redzēt mākoņus. Ne margrietiņu mākoņus, bet īstus. Tā.. deguns pie deguna. Viņas un mākoņa.

 Bet romantiskais vakara brauciens uz "ezeru peldēties" beidzās pirmajā peļķē:)...