pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

Brīvdabas kinõ....

Agros rītos var gatavoties - kartupeļu talkai... vai arīī... Augu mājas fotosesijai : cepot keksiņus... Un no manis pavārs nekāds, bet katru reizi mācos, katru reizi man tas sagādā prieku...
  Ābols tik sarkans, kā izkāpis no "Sniegbaltītes" pasakas... un tā vien saka - "nekod!" .. es nekodu ar.... reāli - tik sarkans, ka likās ka indīgs... Vai maz indīgi āboli ir? Tieši tik muļķīgs jautājums bez atbildes manā prātā bija..
 Pirmā ballīte, pirms milijons gadiem.. - mums bij Līgatnes pagalmā ar rīspapīra bumbām un krāsainām spuldzēm iekš tām.. un uz stabiem uznaglota palaga. Visi iespējamie mīkstie dīvāni tika iznesti pagalmā, apklāti baltiem palagiem.. sašūti spilveni, piebāzti ar sienu...- un mēs projecējām kaut ko..., šķiet arī filmas pēc tam..., pēc pāris gadiem  - Kīno nakts atkārtojās... , bet Šoreiz.. citā pagalmā, bez ciemiņiem.. , jo darbs ir un paliek darbs, lai cik tas dīvaini arī nebūtu. Prakses diena.
Paldies, Sausā Laika Diev!!!
 Katram savi darbi..
un katram savs objektu pielietojums..
 Bet es pirmo reiz dzīvē - taisīju popkornu.. milzīgā katlā. Un viss izdevās.. - gardāks un mīkstāks par Kīno esošo.. mm mm mmm....
 Un - Paldies Elitai par Tumbām!!! Nudien...
 No sirds priecīgs cilvēks.
 Brīvdabas kīno. Kaut manā ķemenī nogurums tik liels, lai iekristu dīvānā un satītos pledā.. visu laiku gribas bildēt.. Un tas liecina, ka ir labi.
 Dejot un priecāties.

 Mūs mazģimenes mīļākais seriāls, arī dillei..., kaut - noteikti nav maziem bērniem piemērots... , jo tie teikumi, ko viņa tur apgūst.. :) ho hoo...  , bet smieklu vairāk... daudz vairāk..
 :)
 Un tad - Pabaž Ome : atnes stundām ilgi solītās pankūkas..
mmmm.. mmmm... MMMmmmmmmm..... Avenes, krējums, cukurs... un silta tēja.., Un jā... tā varētu katru svētdienas/sestdienas vakaru, ja vien kāds to visu mūsu vietā uzliktu un novāktu...
 Dille paziņo, ka ir baigi garlaicīgi. Tas liecina, ka jāvācas nost. Un viņa ir tik nogurusi, ka labprātīgi ielien autokrēsliņā.. apsedzas un "guļ".
Balons kā punkts. Labas darbdienas punkts. Un kopš vakardienas rīta - es gribu gaļu. Tad nu eju meklēt gaļu. Virtuvi & neskaitāmās somas kāds kārtos citu dienu...

sestdiena, 2012. gada 15. septembris

Pop.mīlu.korns.dvieļot.

 Šķiet rasa smaržo pēc Daugavas.
Manā iztēlē noteikti.
Un pat ja.. plunČājoties - peldoties  Daugavā esi nosalis. Tas noteikti nav iemesls iesnām.. Visur citur var atrast iesnas. Tikai ne Daugavā.  Un Tas ir septembra labākais joks. Cik gadiem jāpaiet, lai rastos joki.., vai patiesības un pārliecība, ka otrs cilvēks Tevi pazīst caur-caur-caur..
Caur un caur - tos manus prāta un sajūtu jokus pret Daugavu.
Daugava ir drošība, piepildījums un bezgalīgs sapņu dziļums. Līdz ar viņu aiztek sāpes - un ieplūst spēks. Es to izjūtu fiziski. Tā vairs nav iztēle. Tā ir mana realitātes apziņa esot pie Daugavas ūdens. Izteikti Koknesē.
 Bet māmiņas skapī - dvieļauduma baķi, kur smaržo pēc sen-senām ziepēm un putekļiem,mitruma....,  gabalu satinu arī es. Kaut kādu iemeslu pēc "sagriezu" dvieļizmēros pirms mazgāšanas.. Kļūda.. , jo sarāvās daudz vairāk nekā pieļāvu domu... bet ..
 Defekts pārvērtās par efektu, jo šauri virtuves dvielīši - ir un paliek dvielīši.. un mežģīnes šauriem dvielīšiem piestāv daudz vairāk. Maniem noteikti.
 Īsti nezinu, kāpēc no tā auduma parasti šuj tikai virtuves dvieļus... - es gribu arī lielu un sev :) ar skaistām lina mežģīnēm visapkārt..  un šie tak ātrāk žūst - nekā biezie frotē..
 Pīļu pēka no Tīģerveikala. Rada prieku un sargā dilles roku dvieļus.Šķiet - kā mēs varējām bez tiem visu laiku? Pavisam nopietni.. forši, kad ir dvieļi:) un vēl balti...
 Bet Tirgū tante teica, ka viņas dārzā zemenes vēl līdz pirmajām salnām būs... - nu nopietni.. vai tā ir? Vai tur dārzos tiešām kādam ir vēl zemenes? Jo šīs ir gardum gardas...
 Čiekurkalna tirgum kaimiņos -Gemoss atvēries : pietiekoši maziņš, lai ļautu man tur izplosīties.. Kubu formiņās - esmu iemīlējusies. Kaut gājām tikai pēc "papīra turziņām" ...
 Dille noteikti raksta glītāk par mani. Spoguļrakstā noteikti..!!! Kamēr es vienu "POP" uzvilku.. viņa jau tika galā ar - "Gards" & "Korns"
 Grīdas projekti:
 Virsgalda projekti:
 Burtošanas projekts:
 Graizīšans projekts:
 Glābšanas projekts:
 Popkorna turziņas gatavas... un zīmogus "krāt & veidot" būs mans nākamais , aiz krāt formiņas cepumiem....
 "Mīlu" zīmogā kāds bij saspiedis caurumus.. bet tie tik mīlīgi kā popkorna graudiņi izskatās.., Un tas "MĪLU" ir tik verdoši karsts.. un dedzinošs... lai popkorns mirklī būtu gatavs.. un turzas pilnas..
- "Sausā laika ,Diev, es Tevi ļoti - lūdzu... rīt esi saussss....!" 



trešdiena, 2012. gada 12. septembris

burkānu balle.prātā.

Pilnīgi noteikti vajag "burkānballi" ..., tie man neiziet no prāta, kopš dziļas ziemas, kad tie zaļoja vīna glāzēs. Un lai kaut ko. Kaut kā. Izsvītrotu no prāta - tas ir jāpiedzīvo.  Un kā , lai to piedzīvo, ja palēnām - ar to nesāk kārdināt citus? 
 ... un ja vēl kāds(vārdā neminēšu) pasaka, ka burkānballe būs = bērnišķīga savā vizualizācijā... tad man vēl vairāk gribas pilnus galdus ar svaigu burkān sulu, sklandraušiem un citiem "Cē -Bē - iX"  vitamīn un smaida pilniem gardumiem..
Bet nenoliedzami - esmu bērnišķīga. Vienu dienu man vajag burkānkrāsas matus. Otru dienu Melnus. un pirms tam es biju pārliecināta, ka tuvākajos gados mani mati ķīmiskus krāsojumus neredzēs. Piedod - daba. Esmu raksturā vāja. vismaz šobrīd.

..tumši rõzīgos ar lielu lūgšanos man dille ļāva nobildēt. It kā līdz ar klikšķi - to mazāk paliktu.
 Virtuves grīda pilna ar filca griezumiem, Oranžām auduma strēmelēm.. un sintapõna putekļiem.. Citiem uz grīdas noteikti burciņas ar gardumiem, kuri gaida savu ceļu uz pagrabu.



 Bet pēc nopietnām "sapulcēm" vairāku dienu garumā... - burkāniem varbūt būs savs uznāciens. Rudenim par godu. Bet visādi citādi Ziemas balles aizmetņi ir gatavi. Tās kleitas tikai sāciet šūt.



svētdiena, 2012. gada 9. septembris

meža stunda.

 Melleņ-brūkleņ pilni vaigi. Neviena mēles kārpiņa neziņoja par skābumu. Seja neviebās. Viss - ļoti gards.
 Vilnīts. Beka. Gailene.  Un kad- es jau atmetu cerību uz kādu īstu sēni..  Apšukundziņš uzauga.
 Nepazīstamu sēņu ģimenes.
 Bērnībā visas tārpainās sēnes uz zariem spraudām.., lai vāverēm būtu - ko ēst.  Neviens neko - nekad no tiem zariem neēda. Un stāsts nav labs, ja ticības moments zūd - acu priekšā.
 Bet - tas jau nenozīmē, ka ticība zūd. Es ticu, ka Vāvere sēnes kaltētu tieši šādi... Un tad draudzenes ciemos salūgtu uz svētkiem zem - sēņu virtenēm.



 Un manī ļots prieks un miers - par to meža stundu.  Tur ne galva dun, ne mugura velk, spēks nezūd.. - bet iesēdies auto.. un "klikt" kāds izslēdz spēku. Prieku nē. Tikai spēku.




ceturtdiena, 2012. gada 6. septembris

vitamīni. šodienā.

... bālāko debess krāsas - šķīvi, kā brokastu paplāti pildu ar biezpienu.. tik, katrai sadaļai - sava garša.. 
Biezpiens = brokastis 95% gadījumos tiek lūgts uz viņas šķīvja. 
Vecāku sapulcē teica, ka jāvelta laiks - brokastīm kopā ar bērnu. Ak vai... mūsējais ēd mūsu gultā.. pie TV.
Kaut multeni ieslēdzu  - es. Jo galds - lielākoties ir nokrāmēts ar "darīts/nepadarīts" darbiem..  
 Pankūku sezõna beigusies, bet putru vēl nav sākusies.
 Launaga - bālāko debesu krāsas šķīvis - pilns ar krāsām.  Es ar vien vairāk tajā šķīvī iemīlos. Apputējis - atlaižu plauktā gulēja.. viens vienīgs. Tagad atstrādās visu savu - nogulēto laiku.
 Mans pusdienu šķīvis. Es gan - labprātāk ēstu tikai rupjmaizi ar šķinķi.. un vārītām baravikām/podiņiem. Bet neko darīt.. Runā, ka ola jāēd.. un šampinjõni reizēm mani apmāna. Bet rīt iešu uz tirgu pēc kartupeļiem. Un siļķes. Jo kartupeļi & krējums = nr.1 ēdiens mūsmājās. jebkurā gadalaikā.
 Protams. kā kuram.