Čaumalā.

Kafijai pieberu kanēli , ja nav nekā cita garda, tā smarža - liek burtiski domāt, ka ēdu kanēļmaizi. 

Uz palodzes atradu izdīgušu - lobīto saulespuķes sēklu. Tāds spēks, pat bez apvalka - grib un spēj dzīvot. 

Olu Čaula, jo Lieldienas prātā. 

 Olu trauki no ģipša- sīpolpuķu un labības asnu audzēšanai un olu "slēpšanai"..  Vai ir kāda viela, kas ģipsi padara stiprāku? Kas nez klāt ir medicīnā izmantotajam ģipsim, jo tas ir izturīgāks..

Kādu laiku.. otrdienu un ceturtdienu vakaros soļoju uz fotokursiem, kurus vada - Iļja Ševcovs .., es uzzināju kaut ko jaunu par zibspuldzēm, bet zelta griezums līdz manīm neaizgāja, arī tuvplāns, priekšplāns man ir svešs..,. jo ja visos pamatos viss ir apgūts - pašmācības ceļā.., tad nudien.. teõriju paklausīties ir vareni. Un brīžiem pagarlaikoties, brīžiem pabrīnīties. Un arī redzējums uz lietām - no tā neimainās. Bet Paldies , patiesi paldies, jo varbūt arī es kādu dienu sākšu vairāk uzmanības pievērst tam, cik kvalitatīvs ir kadrs - tehnisko parametru ziņā, cīnīties par visiem toņiem. Kaut nemaz nezinu - vai Just un bildēt ar pavisam pareiziem toņiem ir iespējams. Reizēm, tam - nav ne spēka, ne laika.., bet gan kādreiz.., kad mans laiks, būs tikai mans.. Bet šodien šķiet, ka kursiem bij īsuma piegarša. Pa īsu, jo beigās jau cilvēki, pat atvērties sāka.., kursiem no tā jau bildēt nepārtrauks neviens.  Bet kristiskāk paskatīties uz to, ko reizēm bildēju - vajadzētu biežāk.  Bet - paldies. Man par pacietību un pasniedzējam par "ja tur būtu kaķis" !

kaste uz riteņiem.

Ļoti gaidu kaut ko. Ne īsti pavasari. Ne vasaru. Bet gaidu  - to sajūtu, kad var nomest biezās jakas. Kad, lai kaut kur aizbrauktu , nav jāņem līdzi maiņas apavi, cimdi, bikses.. Vieglāku somu gaidu. Vieglāku prātu. Jo ja visu grib paņemt līdz, tad somā - nepietiek vietas fotoaparātam. 

Visu nedēļu nevar ielikt kastē. Noteikti nevar. Bet kastēs ir spēks. Metāla, papīra, koka. 

Atslēga no pagraba ir kā vārti uz pagātni. Uznesām pasta kasti un dille pāris grāmatas. 

 Pasta, jo - tur zīmoglaka un zīmogs " MOCKBA" . Cik ļoti smagi ir tie pasta sūtijumi, ja tos ieliek koka kastēs. Senum - sena.. un zinu, ka kaimiņonkuļa no dzīvokļa nr.10 . Tik tas onkuls sen vairs nav starp mums. Bet tas nekas. Viņam bij Ļots mūžs.  Tad nu kārtīga izbirstēšāna un izžāvēšana.

 Bet saule visu, kas nav balts iekausē sniegā. Dziļi. Kā izstāde. .. nevis kā, bet - īsta izstāde.

 Zils. Kaste. Galds. Un tukša krāsas burciņa.

 Sapratām, ka lielākas vairs neaugs.. un svētku vakariņām tika dota zaļā diļļu krāsas gaisma.

 Zieķēt.

 Lipināt.

 Grauzt. Diļļmaizes iet uz urrā. Diļļu vairs nav.

 Pie meža sniegā - no rudens sakaltušas "puķes" aug.  Dille tās nesa mājās, lai ieliktu vāzē, jo tas būšot pavasaris..- Tas nekas, ka brūnum brūnas. Jo puķes ir un paliek puķes.

 Tad nu krāsojām nost. Un stādijām - asnos.

 Kūku "divstāv" šķīvis, kā krāsu palete. izcila. jo visiem toņiem vieta..

 Alumīnija "trubiņa" un pāris riteņu.

 Stipru roku locījums un urbums - "rokturis" gatavs.

 Bet kamēr dille ar Omi - Cirkā, tikmēr es uz Būvmateriālu veikalu pēc skrūvgrieža. Nopirku nepareizo, bet pārlēkšojot ielu - ieklīdu veikalā, kur skatlogā uzrakstīts "Latvijas dzija" (Brīvības iela 348)..  un tikko iegõglējot.. atradu arī - Tīnas blogu  .. , Tiku pie konsultācijas un krāsainas " Limbažu tīnes dzijas" un.. tiku pie dāvanas - maza cilvēciņa . Jāliek dzija kastē un prom uz Alūksni adīties. Ceru uz bezgala -Jautru rezultātu vēsajām odu un knišļu naktīm.

 1+1 = divi mežoņi. Kvalitatīvi dialõgi.

 Klasika kadrā. Lai nu ko - bet iemācīt tikt kokā - to nu mēs mākam:) .. uzvelkam ķeksi, ka Oļa to māk.

 Kad vairs nav spēka izvairīties no priežu zariem acīs un mutē. Jārāpo.

 Ponijs. kluČi. Ponijs. Matu ķemēšana ponijam. KluČi. Ponijs. Ponijs. Māja.

 Domas rati gatavi - dodamies uz Depooooooo pēc zemes un Ģipša.

 Septiņpadsmit minūtes līdz veikalu slēdz. Bet - patīk veikals, kur suņi var staigāt pa grīdu, bet mums ir rati. Bet ja parasti Alfā - Domu stūķējam somā(situācijā, kad Rega nenāk līdz vai ir laukos) , jo ja ir Rega , tad viņas uz paklājiņa guļ un gaida kopā - ārā. Bet tagad noteikti - rati vedīs Domu pa Alfu. Bet mājās rati vedīs pienu un jogurtus.  Nelikumīgs kadrs - iekš veikala:

 Doma bij Depo zvaigzne.  Valters gan bij mazliet uzvilcies. Bet - nav jau viegli .. nav viegli. Brīvdienas ir grūtākas par darbdienām, ja tajās nav darba. Bet foršākas arī. Tās ir lieliskas. Cita dimensija. Dille prasa, ko nozīmē dimensija. Ak jēl. Tas ir tad, kad Tu esi viens. Bet, kad Jūs esat divi - tā ir cita dimensija.

 Un šito "fotogrāfēties" tieksmi. Ak jēl... Man grāmatās būs jāmeklē jauni izteicieni - ko teikt, lai šokētu, lai viņi apstāāāāātos un beigtu põzēt:)

 Albert - pēc pāris gadiem iemācīsim kāpt kokā arī Tevi. Bet aug - aug - aug .. viss aug. Viss tik ātri izaug.

Šīs nedēļas citāts = "dzīvot kadram" "darīt kadram" .

Jo daru par spīti visam..  un kadrēju.

savādāka diena.

-Lūdzu, izlien no grāmatplaukta! 

..kaut šodien sievietes drīkst dzīvoties pa "plauktu".

.. un ļauties sajūtai, ka šodien ir svētki - sievietēm. 

pudele pastā.

Un pastā iekrīt pudele. Pasta pudele ar vēstuli. Ja vien Latvijā kaut kur tādas pārdodas, es gribu zināt! 

 Tas tak ir skaisti un ģeniāli, kā tā peld uz konkrētu adresi un sagādā - nenosveramu prieka daudzumu.  Un Somiem ir apaļas markas. Kā pasaule, kā saule. Patīk dažādība. Pasts ir vieta, kur katram ceļotājam jāsāk - nu to valsti izpētīt.
Pieci metri virves . kā brilles. vai kasetes lenta. gliemežu skūpts vai auto riepas. Samezgloju pret griestiem.

 Kāds kaut ko izdzēš. Cits uzzīmē no jauna.
 Jānis - "3 Pavāros" pārsteidza dilli. Kaut šķiet dillei šķita, ka nemaz savādāk nekad nenotiek. Jo tā tak notiek visur, ka no dažādām garšu mērcītēm, Tev priekšā uzzīmē gleznu.., kuru Tu pēc tam apēd, zieķējot ar maizi pa papīru... ar dakšu ķerot piparmētru ledeņzāli.

 Bet tā notiek tikai tur.Paldies! Paldies, ka mani uzaicināji pusdienās. Un paldies - dillei, ka ar vēsu prātu piekrita iemainīt savu mīļo makarõnnīcu- pret ko savādāku.

 Lai cik līki arī mēs nebūtu - pret sauli stiepjamies.

 Miera nav. Likumus zinu.., kaut nezinu.
Pudeli uztaisīt gribas. Uzzināt, vai pa pastu var nosūtīt pavasari  - arī gribas.

 Plastikāta iesaiņojums no - hmm... satīna palaga. ..Sviestpapīrs, lai nelīp klāt "gludeklim" un aidā.. , jo kaut kur jau "jaunā gada" markas jāizlieto:)

 Sabērt pavasari - kopā ar Regas spalvām:)

 Iespraust korķi. Piesvilināt korķim klāt plēvi, lai nekrīt nost. Un cerēt, ka šāds joks - pastāt tiks uztverts ar pozitīvu smaidu. Nevis likvidēts un par to stāstīs ziņās "bīstams sūtijums" .

 Tad nu, ja rādīs ziņās, tad rakstam virsū - adresi un vietu, kurai noderētu reklāma .. ha ha.. un ceram uz veiksmi, ka neizbirss pa ceļam.. vai pastkastē..

 Divnedēļu raž-pumpuri .
Reanimēta es. Ar miera sajūtu tā pat - kā pumpuriem.. tā lēni, bet plaukst.

ne.jūtos.

 Pat ja es Tev pastāstu, kā es jūtos.
Ko es jūtu. Ko jūt citi.
Tā ir mana. mūsu klusā patiesība.
Noslēpums. Kā dialõgs starp diviem cilvēkiem.
Uzticēts. īsts.
Šķiet to sauc par draudzību.

 Un šodien man prātā radās jautājums- pašai sev. Par to patiesību. Vai tad cilvēki ir pelnījuši - patiesību, ja viņi to pārveido par ļoti sāpīgu nepatiesību.
Man nepatīk , ja mani izmanto. Bet tā šodien jūtos.  Izmantots mans laiks. Manas sajūtas. Mana patiesība. Mani noslēpumi. Mana patiesība pret kādu. Un kādam pret mani.
Un es savu dzīvi neesmu izdomājusi. Esmu dzīvojusi tieši pēc sajūtām. Un ja es- Jūs cienu un pat mīlu. Tad - lūdzu cienīt arī mani. Un man mīļos.
Un nerunāt - pat ja nav runāts.
Un ja ir ko teikt vai vaicāt - tad pavaicāt, un izdomāt - kuram, kas ir jāvaicā. Nu tā, lai būtu - abpusēja cieņa.

Paldies. jo tas sāp. 

vecs februāris.

Trīs naktis laukos un man, manam mugurkaulam..un miegam ir skaidrs, ka arī laukos dillei vajag savu gultu, jo traks var palikt. Cik ātri cilvēks pierod - gulēt , kā  un kādās põzās vien gribas.  

Bet tieši gadu atpakaļ.Tieši šodienā - bij  īsts leduslaikmets. 

 Februāris ir ledus zvanu mēnesis.

 Un vēl pirms gada. Nu tajā desmitajā gada februārī. aizsākās hobijs ar zāli. Tad nu Februāris ir arī asnu mēnesis.(2010-tā gada februāra asnu bildes)

 Ledum un asniem dažādas smaržas un garšas. Bet Sajūsma ir vienlīdz liela par abiem brīnumiem.

 Un ja audzē tad aug. Tad nu izrādās man mati izaug nevis trīs gadu laikā, bet divu.

Šim februārim vēl ir pāris dienas, lai atklātos. Ceru, ka viņš vēl uzspēs pārsteigt mani- vai arī es viņu. Man patīk Februāris.
PS - Un Stings būs Rīgā... es to skaņu dievinu. dievinu tās sajūtas, ko rada manī - viņa mūzika un vārdi.

migla

Šķiet debesis siltākas par zemi. Debesis izelpo pret zemi . Un es ieelpoju miglu.  

 Mežā zem sniega - peļķes mostas. Peļķes zemi modina. Bet migla mani.
Skaļo suni pret kluso iemainīju. Klusajam prātā savas domas, šķiet viņš pie klusuma tik ļoti pieradis, ka mani nedzird un pāri ceļam neatskatoties dodas. Ieelpot un priecāties, ka visi vēl guļ un mazais ceļš tik kluss.

 Kaķu jõga.

 Mēnesis bez trenniņa  un kaķis aizmirsis, kā jātēlo šalle. Lec prom. Uz muguras man šalles skariņas - sārti sarkanas.

 Frizieris vannas istabā. Galva elpo. Smiekli.

 Sniega piku virtene uz kokvilnas strēmelēm.. Pikas turas kā pielīmētas( + 2 grādi.. - visu dienu nostāvēja, neizkusa, nenokrita, kaut visa pasaule kusa) . Sniega piku ballīte. Sakurināta pirts. Ielīst pirtī caur logu, jo durvis no mitruma atvērt nevar, grīda pacēlusies. Patīk smaržot pēc bērza lapām.

 Gulbim nolauzu galvu. Apsolos graciozi  - pielīmēt.

 Kušs.