aprīlis.

 Saule audzē. Saules pielieta "siltumnīca" guļamistabā uz grīdas. Kaķiem par brīnumu tas neinteresē, tie izlavierē cauri un uzlec gultā.
Bet pirmais aprīlis pilns ar jokiem. Gulta pie dīķa. Vai aizmigušu mani var atnest no mājas līdz dīķim, lai es to nepamanītu?

 Zem debesīm - iekš dūnu segas, spilvens tik mīksts un elpa tik viegla. Klausīties putnos un "iemigt".  Svētdienas dienas miedziņā. Kaut mirklīgā. Tādā īstā aprīļa miegā, skaitot gājputnus debesīs.

 Āķis. Dille gan lūdza enkuru, bet finera atgriezums nebij tik plats.

 Finieris tik plāns kā papīrs.

 Salīmēt virtenes.

 Virtenes, kā māja miega biedriem. Domas atvaļinājums no miega peles lomas ir sācies.. līdz nākamajai sniega/sala  īsajai sezõnai.

Finierpuķe pilsētā , kaut pāris reizes remontēta, kritusi un cēlusies. Vēl ar vien pilda savu "skapja" funkciju. Tad nu redzēs, cik ilga izturība būs virtenēm.

 Miega stāsts turpinās. Tik šoreiz gultai pāris stabu un tā nopirkta vietā, kur puiši "aizmirsa" ielikt gan tapas, gan ārējo "margu".. , aizmirsa arī piezvanīt un pateikt to, bet nav jau tā, ka nezinam, kur ir būvmateriālu veikals. Bet tomēr slinki un neatbildīgi pret klientiem tie LV gultu ražotāji iekš - www.kokagultas.lv . Bet piedodam.

 Savilkt virves, lai neizveļas laukā. Uzsiet grozu, lai lifts darbojas, jo nevarot grāmatas uznest pa stāvām trepēm.

 Āķis pie groza.. un miegs laukos gatavs. Arī manējais.

 Bet joki jau šodienā nebeidzas. Ome kā finiera princese, slēpotāj tērpā.

 Kaut kas žūst vai kaut kas aug, kaut kas noslēpies cimdos..

 Tik matēta un asa un sireāla pasaule. Šķiet patiesi var redzēt un ne mirkli nav jāšaubas vai asssssss ir tas ko redzi. Pilnīgi bez jokiem.

 Vējš bērzam pēdējos zarus lauž. lauž. Tik daudz, lai ligzdu uzvītu Milzīgam "putnam" .  Šodienas statistika - dillei divi joki sanāca 100%, lai tētis noticētu. Es patiesi ticu, ka caur bērniem ienāk joki mājās. Smiekli un joki. Cita smieklu dimensija. Īsta un itin nekādi to nevar prognozēt. Būs vai nebūs smieklīgi. Un ir tad, kad nemaz to negaidi.

klusi

 Tie burti tik svarīgi. Jo sākumā viss notiek klusi, līdz Tu pasaki. Līdz Tu pats sevi sadzirdi, ja vien ļauj sev to darīt.
Tad vien paliek izvēle, to pastāstīt vai noklusēt.
Bet ja vien burtos neuzraksti.
Visu . Itin visu var norakstīt uz iedomām.  Jo Tad, kad uzraksti.. tad viss izskatās savādāk.
Klusi. Nemaina nozīmi. Ne prātā. Ne uzrakstīts.

 Stabulēt. Noteikums nr.1. Stabulēt ārpus telpām. Jo tas noteikti nav klusi.

 Kartõns. Karstā līme. Finierloksnes.

 Attiecīgi ir skaidrs, kā to darīt.. Un ko nedarīt. Bet tā jau ar visu. Pirms neizmēģini..

zaķis ģipsī.

 Kamolot. Nesaprotu, kāpēc vēl kamoli nav aizceļojuši uz Alūksni un kāpēc tie jau draudzējas ar manām bambusa adatām. Progresīvi darbojas.

 Bet āda uz rokām tik sausa. No vēja un ģipša miltiem. Smērē krēmus cik gribi. Sajūta, kā ar ģipsi aplipusi.

 Cimdos rokas. Cimdos ģipsi. Bet ģipsi maisīt vajag - mīkstā traukā. Noteikti ne bleķa katlā. Noteikti - Nē!

 Gluds ģipsis - patīkams kā gluds Olis rokā. Smags.. un sākumā tik patīkami silts. Maģiski tie milti. Dillei šī "steidzīgā" darbība nepatīk.. , jo ātri jāmaisa, ātri jālej, ātri jāizdomā.. pat ne pārģērbties drīkst, ne cepumu pa ceļam iekost, pat īsti jokiem tur nav vietas.., kamēr viņa joko.. gipsī vairs karoti iekšā dabūt nevar..
Sākumā viņa neticēja, ka tas notiks tik ātri. Ka laika nav.

Tagad zinu es. zin viņa. zin pat gumijas cimds.

milzis

-Kur pasaulē dzīvo Milži?

- Domāju, ka Tie dzīvo tikai pasakās..

- Tētis gan milzi ir redzējis..

- oho, kur? 

- Viņš stāstija, ka tad, kad viņš vēl nebija Tevī iemīlējies, viņš redzējis Milzi. 

 Un šorīt uz mūsu "ielas" viņš - acīm redzot ir bijis, jo brillles pazaudējis.

 Bet uz Smilšu kasti - cepumformas, māla rulli, karotes un zvērus.., Trakais alnis ar ragiem kūkas cep. Neizsakāms prieks, par Gaismas esību. Par saules daudzumu. Un par smilšu kastes sezõnas atklāšanu..

 Bet šitos pumpurus - vismaz piecreiz dienā vērošu..:) pa cik mm aug tie stundā..

 Kādu laiku atpakaļ.. blogā Mazais ābols -  Evita "reciklēja" svārkus par somu. Tad nu akcija "glābiet vienu daiļrades svārku" ir izdevusies - bartera veidā. Jo tagad man ir svārki, jo stāsts - par to, ka no tā paša auduma kādreiz karogus šuva un ieloces to aizmugurē ar pogām = Mani iedvesmo bez gala. Un neelpojot man pat tie svārki der. Sireāli..

 Barterī bij paslēpies arī pārsteigums dillei.. - Pavasara berete:)  nu..attiecīgi, ja vien kadrs nerunā pats par sevi. Tad nu dillei patīk.

 Paegles kundzei arī  - paldies. Un "birkas" aizmugurē.. skaists uzraksts. "roku darbs"

 Un šo brīvdienu mācība bija = ja vien nezini, ko darīt brīvdienās, tad labāk tās pavadīt - KOPĀ. Beigu beigās gan nudien mēs pavadījām - kopā. Slimnīcas palātā. Kvalitatīvi zīmējot, lasot, spēlējot spēles.  Kaut Paldies Dievam, ka tur nesabijām ilgāk par 17h... , attiecīgi trīs pudelīšu sistēmas garumā.

 - Atved - Lūdzu Finierzāģi?
- Tavu?
- Man nav mana, Tavu..
- Elektrisko..???
Attiecīgi Valters domāja, ka es prasu, lai viņš man manuālo atved. Jo savu elektrisko vest negribēja. Viņam tak viņš esot - ļoti labs.Es  gan biju 100% pārliecināta, ka tas viņējais ir topošais manējais. Vēl ar vien esmu.  (Smejos bārdā... jo es tak tikai labas lietas plānoju finierēt)

 Ieskrūvēt un uzskrūvēt.

 Finieri. uz Tevi man noteikti rõzā brilles.

gājputni. taureņi. tautasdziesma.

.. savus pirmos gājputnus miglas un tumsas pilnās debesīs, vakar naktī sagaidīju. Es tos gaidu, ja ne gluži kā Lote un citi varoņi filmiņā par "ceļojumu uz dienvidiem" .. bet  sajūsma viņus dzirdot un redzot, neizsakāma. Šonakt dzirdēju un pa dienu jau redzējām kopā ar dillli. Un tas ir svarīgs notikums. 

 Pavasara pāvs. Jūras koks + pusaplis no koka "šķēles"  +āķis + skrūve + karstā līme = Pāvkaramais krellēm. Krāsas protams - "tieši" tādas kā īstajiem..

 Viņš tur tup pie sienas. es Skatos un smīnu. Jo tie jūras koki dzīvo un dzīvo pie mums.. rokās apbružāti , iepazīti visu ziemu.. un atrod savu vietu..

Otrdienas rītā Līgatnē bij ziemassvētku cienīga sniegakārta pa nakti saputināta. Bet atbraucot uz Rīgu. Te ir pavasaris..

Un Taureņu riesta dejas mežā. Kamenes smilšu kastē.

Un Rega, kas mirkļos, kad "neviens neredz" - Domai rāda mēli.  Kaut Fanuklubiņam būtu jāatzīmē, ka Doma bija pavisam slima pāris dienas.. Valters veda viņu uz sistēmām. Satraukums un trakums. Bet šodien jau dzīva. Nu tāda dzīva un Čiekurus ēdoša. Katetrs vēl tik jāaizbrauc izņemt.

Mazmazītiņa lāpstiņa. grābeklītis. dārza šķēres. Tik mazas , lai nespētu nenopirkt . Un tik mazas, lai stādīšanas prieks būtu ļotāks par parasto.

Guli, guli saiminiece,
Tavi darbi padarīti,
Cūka dārzu rušināja,
Kaza šķina kāpostiņus ,
Vista lokus izravēja
Gailis cirta žagariņus..... Nu pārējo es vairs neatceros, bet nu  to dziesmiņu šodien skatījos īstā izrādē:) galvenajās lomās burkāni, nazis, zeme, Bārbija, meža ruksis....

Dobe dobīte. Saiminīīīīcei.

Bet domāju, ka visiem mājās Burkāni uzvedas tieši tā pat.

Jūras koki. zāģis. urbis.  = Koka pērles?:)

Savērt virtenes.

Palaist zaķus pa saules aizkariem diet.

Un katrs pavasaris ir kā brīnums. Katra it kā zināmā lieta , katru gadu kā brīnums.

Ak, un mans Brālis ir uztaisījis aplikāciju bērniem.. No Indras Sproģes grāmatiņas. Ja vien es kādreiz atklāšu, kā to dabūt telefõnā, jo reizēm patiesi noder. Mirkļos, kad dille nākusi līdz uz kursiem, vai mirkļos kad mieg ciet autobusā un nespēju viņu motivēt vairs pievērsties nekam aiz loga, kaut visādi citādi.. dille telefõnā nesaskata izklaidi. Jo patiesi šķiet mēs paši to lietojam tikai sarunām un bilžu sūtīšanai.