ozola likten's

Tuvi tāls ceļojums . Lietaina pusstunda - pielijušā pļavā, šosejas malā. Ceļojums līdz ozolam. Pārdesmit minūtes sarunā ar lietu, gliemežiem, dzērvi, krūmiem, dubļiem ..  , kā neplānoti apmeklēta izrāde. mana dabas izrāde. iziet ārā. atvērt acis. ieelpot. smaidīt. smieties. mazliet skumt.

"Ozols ar bišu spietu" - pļavā gar ceļu, posmā Sigulda-Augšlīgatne

Atvēru šodien senu žurnālu "Liesma" un vecmeistara Bruno Alsiņa bilde no sērijas "..koku likteņi"  iedvesmoja mani doties ciemos, jo ikreiz mēs braucam garām un jūsmojam. Vecmeistari man vispār iedvesmo.. - šķiet ikviens nokaltušais ozols ir kā no viņa bildēm izkāpis..
Līst un līst un līst. Lietus mani izdzen no pļavas. Zābaki pielijuši. piesmelti.
Elpa tik dziļa un sirds mazliet laimīga - no dabas.

Krāsainie krikumi. malt. mērcēt. lipināt.

Kokteiļglāžu prieks. Gards. no bārbij žurnāla izkāpis.

Pum.pum.pumpiņas. 

Es ticu, ka Milda smaida viņus dzirdot, redzot , caur akmeni sajūtot. Smaida un smieklu ritmā dienu ieskandina tie puiši. Un  - lai kas viņiem mugurā, es viņus acīm vaļā redzu pilnīgi citādus.

Nez - vai par atraitnītēm viņas sauc tāpēc, ka citas puķes salā nosalst un viņas paliek vienas vienīgas iekš dobes?...

Lupa, kā objektīvs. Acis māna. Asumu neredzu.

Bet kurpes pie jaunām bantēm tika. Jo uz augstiem papēžiem jau pilsētu neizskriet.

Un Regai tāda uzmanība - nepatīk, bet šorīt viņa gan dīvānā pie dilles ielīda, gan Mati uzmanību piecieta.

Viņai neraksturīga pacietība. 

Terēza tikusi pie jauna tērpa. Omei ar dilli pilns galds ar "šūt" atribūtiem.

Papīra nazis - putoplastam. Atcerējos, ka aizmirsu nopirkt līdzekli pret elektrizēšanos.

Un pat bez piecgades plāna, es jūtos laimīgs cilvēks. Ar laimi mēs katrs izprotam - ko citu. Tā pat kā ar mājas apkures sistēmu un siltumnīcas karkasu. Bet es mostos ar smaidu. Elpoju ar smaidu. Spēju sadzirdēt un saredzēt  ar smaidu. Un man nav bail iziet pļavā un samirkt līdz mielēm. Un tas mani dara laimīgu. Jo viņi mani pagaida mašīnā. Un mēs ripojam tālāk - klausoties dziesmas un dziedot. Pat ja vārdi mums katram skan citi. Melõdija viena.

kopā.

Šķiet es nebiju aizmigusi, kad bija jau jāver acis vaļā.

Knapi atvēru, bet atvēru.

Uzstellēju sevi vertikāli un pārējais jau liecināja , ka Lieldienas ir mani mīļākie svētki, kaut es jau šaubos, jo mīļākie svētki man ir visi, ja vien apkārt ir cilvēki, kuri patiesi grib svinēt. Un pat par spīti tiem, kuri negrib, sniegūdenī olas vārijām. Un tas nekas, ka visas rīta bildes aizsniga. 

Un man patiesībā šķiet, ka vajag lielu spēku, lai cilvēki nebūtu izmētāti pa visu pasauli un sanāktu kopā svētkos. Un mēs jau tikai vēl veidojam tradīcijas, mācamies būt svētkos kopā, jo tā patiesi nav bijis. 

Jo mēs vienmēr esam bijuši izmētāti pa visu pasauli. 

Bet man šķiet, ka ir forši būt kopā.

Un mēs bijām tik "daudz" , ka pat Rega - bija nedzirdama uz pūļa fõna:)

Tad nu skaidrs ir viens - ka stihijas svētkiem netraucē. Tās - visu paspilgtina.

Krāsot.
Izkrāso sevi un pasauli.

Cauri peļķēm un pļavām  brienot pat   VienkoČus.. sasniedzām.

Un es viņu nesaraudināju. Fuuu... (nē, nudien fūūū..)  , bet koķetie smaidi Omes virzienā..

Mammās un Tētos. PrinČos un princesēs. Mājās. Skolās. Virtuvēs.. - bet skaidrs ir viens, ka viņi prot kvalitatīvi rotaļāties. Un viņi brīžiem bij tik nemanāmi, ka satraukums un ziņkāre modās no tā, ko gan viņi tur bēniņistabā dara. Nesa visu ko vien-  var uznest... ..

Līgatnes dabas takās bijām tie - uz kuriem parasti skatos un domāju "ak jēl......" , bet - visā visumā 100% pozitīva diena. Un kopā būt ir daudz jautrāk, jo Tu nemaz nezini, ko gaidīt.

Un kāds māk zīmēt tik skaistus akmeņus..., ja dille grib ikreiz nozīmīti no parka, es gribēšu - akmeni. Apzīmētu. Un es jau zinu, ka tas bebrs mani gaida..

Un pie Alņiem ir iespēja - Momentfoto uzveidot.

Un mēs visi esam tieši tik dažādi, ka ne - i - saprast, bet ākstīties mums patīk.

Mājās Ome ar zupu un kartupeļiem gaida.Iekšā neviens iet negrib, bet jāēd ir. Pikniks saulē. Kas kuram.. vienam zupa un kartupeļi tajā, vienam zupa ar krējumu un vienam kartupeļi ar gurķiem. Vien minēt var, kas kuram, jo man vēl virtuvē sēnes cepjas.

... un tam aprīlim par godu - krāāāsot. 

Reti.

Mest ar zābaku? Ja uz dusmīgu škic un velns parāvis nereaģē.., jo viņš tak, ļoti labi zin, ka ir daudz augstāk par mani.. 

 Lido gājputni. Lido kaķis no būra uz būri. Labi gan, ka no svešajiem cilvēkiem viņam bail, jo tad no koka zemē un prom.. Un strazdiem dzīve turpinās.

 Un nevar nesmieties par Domu, jo no vienas puses, viņai patiesi - patiesi līdz sirds dziļumiem apnikusi ir dilles uzmanība, bet tai pat laikā.. - viņas ir nedalāmas...

 Pirms daudziem gadiem.
Nudien, kā pasakās - Sen.. senos laikos, kad vēl es mācēju braukt ar velo. Un aizripot līdz laukiem šķita nieks.. - es redzēju iejūgtu bullli, kurš ara lauku. Jau tad man tas šķita - sireāli. Un ikreiz braucot garām tai mājai, visiem kakli izstiepjas ...
Un šodien...
Šodien..
Lūk arī sireālisms, kas citam ir realitāte. Kaut šis ir pilnīgi cits bullis.

Paldies, paldies, paldies....! Paldies, ka man bija iespēja redzēt ..

 Un - Paldies, Valteram, kurš bij nopircis piecas Cielavas - Triju vietā..:) un Vienu mēs varējām uzdāvināt jau tā apstulbušajam Buļļa saimniekam.

Un es domāju, ka ir tiesības smiet par sevi, jo mēs nudien visi tak uzaugām laukos, katrs savos.. savādākos.., bet nudien.. aizvērt acis.., smiekli reizēm sirdi citā ritmā iesit. Smieklīgā.

 Kaut Ruksenei viss vienalga. Viņai saule.dubļi. saknītes.

 Paldies, par  "nofotogrāfē mani ar ruksi horizontālā kadrā" .. Jā:)

 es nespēju sākt stāstu, jo tas stāsts ir patiesi pārāk garš.

 Un zinu, ka cilvekam vajag visādus draugus. Gan smejošus, gan rukšķošus.
Un paldies Dievam, ka man vēl ar vien ir draugi un vieta, kur aizbraukt ciemos un neplānoti tos satikt, kā īstā Lieldienu "brīvlaikā"

 Rasa. Dievīga.
Un diena iet uz priekšu un pārsteigumi nebeidzas. Tie paliek ar vien spilgtāki . Tādi sirds spilgti.

 Pieturēt pie "Blogi" pieturas.
Statistikai :  Viena lapsa. Deviņi buki. Pārdesmit stārķi. uz roku&kāju pirkstiem saskaitāmi rukši. teļa nozīšļāts džempera stūris. Viena blusa. Kilogramiem smieklu. divi saldējumi. piecas tortes - cielaviņa. pāris km totāla bezceļa. Piecas reizes šoks par "mājokļa jautājums" uz ceļa. Vecmammai suni sauc dille. Valters vēl ar vien smuks. Dubļaines sirsnīgas.

Sasēju krāsas. Jo rīt jākrāso.
Paldies. Paldies. Paldies. Par šodienu. Tāāāāāāādas dienas ir Reti. Un šodien itin visi bija pozitīvi. Visi, pat tas suns, kurš uz mani lūrēja.  Un es jau esmu pelnījusi, lai uz mani lūr. Jo tik - tik Reti. ir tāāādas dienas. Kad aizbraucam uz bērnību.

Lai Jums priecīgas!