Ceļā.

Gājputni debesīs un kuģi aiz loga. Dilles mērķis bij Ventspils vecome, Valteram - Liepāja, man - Kaņierezers/putni/pavasaris. Atradām visu. Bijām visur. un vēl visur pa ceļam. putnu pilnas pļavas, kaut visvairāk tos redzējām no Liepājas uz Ventspili, skaņa tāda, ka putnu pasaulē mēs, nevis viņi mūsējā - jo viņu tur TIK TIK daudz:) zosis, gulbji, dzērves..

Vējš elpoja manā vietā - vienkārši neļāva ievilkt elpu.. dille pati uzkāpa tornī.. nesaportu kāā viņu vējš neaizpūta pa gaisu.. jo to ka tur viņš tik liels, mēs to uzzinājām kāpjot aiz viņas un daudzus vēja mirkļus vēlāk.. Vasarā milijons odu Kaņierezera krastos, bet Ziemā - vējš.. skrien-skrien -skrien.. - Ir vērts tur aizbraukt, kaut prieks, ka tur nebrauc tik daudzi, jo viena no sakoptākajām vietām..

Patiesībā uz Liepāju braucot karogus vajag līdzi ņemt..- tādus baltus - baltus.. garus garus..

Divas dienas. Divas jaunas adāmadatas. Divas uzadītas cepures. Divi kaķi - kuri mūsu prombūtni nemaz nepamanīja. Un divi pāri vienādu mazu meiteņu kurpīšu - vienā liftā un Neskaitāmi smaida mirkļi...