viens simts divdesmit piecas gumijas.

aizāķēt aiz zoba.. stiept - stiept.. un trinkšķināt, tik pat dabiksi, kā no saplīsuša balona mazus balonus veidot..., bet viens simts divdesmit piecu gumiju bumba katram ofisā ir knibināšanai un hmm..sen sen Ostā strādājot ar viņām skaidro naudu boss žūksnīšos saspriegoja:) Bet visādi citādi.. šodien oficiāli atklāta smilšu kastes sezõna.. un pilsētā/dzīvoklī dzīvojot tas nav maz..- ja vien dille gribēs.. mēs tur pavadīsim kaut visu dienu pēc skolas..jo jāelpo un jāskrien un jāelpo un jādraudzējas ar rajõna draugiem - un mūsu rajõnā par demogrāfisko situāciju sūdzēties nevar katram brālim māsa.. māsai brālis.. un dille visiem pa vidu..smiekli un kritieni un smilšu kūkas, kaut šodien bija arī īsta pica, ar kuru puisīt's Hugo dilli uzcienāja.. - pikniks.. Dēlis + naglas + āmurs + maksimums divas minūtes darba = kaut kāds rets naglu mežs. Kaut patiesībā noteikti vēlēšos tādu koka tapu mežu.... vai vismaz apaļu finieri ar naglām.., jo šis tik viegls, ka jāpietur, kad nospriegojas gumija.. Dille piever acis...- gaida kad plīsīs.. ,bet neplīst un mūzika.. katram garumam sava..dziedājām un trinkšķinājām un īpatnējo rakstu vietā viņa izdomāja taisīt aplokus zvēriem.., gumijās vēl salika naglas, veidoja jumtus, karināja - vinķelēja dzīvniekiem siksnas.. - biju plānojusi, ka viņai tas patiks labi ja 5 min... - pavadijām nepilnu stundu..

kaķi jauc visu, kas jaucams.. virtenes, lampiņas iet pa gaisu uz nebēdu..,vienu baldahīnu jau norāva.. otrs par brīnumu stāv...