kosmoss

Līdz pulkstens sešpadsmitiem ar nobīdi - biju kaut kādā kosmosā. Histēriskā, skumjā - bet vienalga patiesībā jau ilgi nemāku dusmoties, vai arī negribējās redzēt "vainīgo" kosmosa radītāju.. tad nu pierunājos un atklāju savu žiguļ sezõnu - un patiesi! patiesi! nav neviens ērtāks auto - par žiguli, man kā blakus sēdētājam.. vismaz tagad, kad vēl nav tik ļoti karsts.. Visi visu redz, nevienam nepaliek slikti un tik līgani un katrs brauciens kā piedzīvojums...- un lai arī pašiem neliekas, ka auto būtu baigi īpašs.. visi citi uz ceļa kaklus pārgriezuši..., bet baltais uz simts brauc kā lielais... rūc un rullē:) patīk!Tik visas melnās pumpas atlīmējušās, no sala un sniega, jo tā bij viltus līmplēve :(... Un ja es kādreiz- nudien kādreiz saelpošos kaut ko un nolemšu, ka arī man ir jābrauc pa ielām..tad dūmošu tās ielas , par visiem tiem gadiem, ko nesmu to darījusi.. bet līdz tam noteikti ir tālu.
Viens albums līdz adresātam nenokļuva. Bet toties kaut kāds koks kļuva par kaut kādu pakaramo - skaisti, ka viņš tāds tukšs un neapkrauts(vēl). Otrs koks vēl meklē vietu, jo bij par garu, bet līdz garāžai pēc zāģa biju pa slinku.(vai kosmosā biju)

Braucām uz Rāmkalniem cerībā tikt pie nobraucieniem un klusām pusdienām, bet kas Tev deva? tur kaut kāds Kūku pasākums. Kūkas gan neēdām, bet Doma kā īsts žiguļ suns.. un tagad es zinu ka tos suņus un kaķus neviens aizmugurē uz loga gulēt nespiež.. viņi tur uzlec paši..:)