pils.parks.

līst lietus dienā. doties uz malkas šķūnīti. iemētāt kluchus grozā. noslaucīt no kluchiem putekļus un sašķirot pēc lielumiem. sākt lipināt. izklausās vienkāršāk nekā ir. jo dillei ir savs dizains, sava kluchu šķirošanas shēma un pa vidam jāsagaršo lietus. .
Omei mūsu ciemošanās noteikti jau ir apnikusi, jo nākamajā rītā visas mūsu skaidas bij saslaucītas un kluchi/detaļas saliktas kaut kur kārtīgi.. - attiecīgi bij bail atkal sākt būvēt:) un zāģēt ha ha..

Tas bij tālais 2004-tais gads, kad es ar milzīgo māmiņas suni un Regu ziemā klīdu apskatīt apkārtni un nonācu pārsimts metrus no ierastās suņu pastaigu takas... un tur bij kaut kādi dīvaini grebti objekti- kurus ar 100% pārliecību norakstīju uz sektas vietu - raganu gravu..:) dīvaini objekti kuriem tur nevajadzētu dabiski būt. Protams tagad ir vienpadsmitais gads un tur šobrīd atrodas Vienkochu parks, kas no pāris sektveidīgiem grebumiem izaudzis uz kaut ko vairāk:) - tik patiesi žēl, ka tur tās sarkanās lentas un slēgtās durvis, bet nu paši jau dzīvojam tajā vandāļu paaudzē. Dāma, kura strādā kasē teica "Cilvēkiem jau liekas, ka bilde nebūs bilde, ja neuzkāps objektam uz galvas" .. tālu nebij jāiet, kad aizbraucot līdz Cēsīm un ēdot cukurvati.. vērojām jaunus cilvēkus, kuri bildējās pie citiem objektiem.. no "Visām" pusēm...

Bet Cēsu pils tornī.. - Kasē mums iedeva lukturus ar degošām svecēm - un tumšajās torņa kāpnītēs tas nudien noderēja un protams es iedvesmojos tai leļļu pils būvniecībai. Nez kādēļ nav multenes par kādu no Latviešu princesēm?