skice.virtuve.diļļu salāti.

Skices vajag ne tikai uzzīmēt, bet pēc tam tajās arī ieskatīties, lai saprastu.. Katram cilvēkam prātā ir skice, kā viņš to dzīvi redz.. Bet kad uzzīmē, uzraksti un tad ieraugi.. vai vēl ar vien pats tici tam ko redzi? Vakar dzirdēju pārdomas par dzīvi un vēl vairs nekad neko sliktu neteikšu par "telefõnbildētājiem" jo e-pastā saredzējām mākoņkostīmā tērptu Albertu - bez telefõnknipša tas nemaz nebūtu iespējams. Bet visādi citādi Gāles namā pērkot puķēm pārtiku :) - nopirkām plastmasas pārtikas preces arī dillei - cept, vārīt - darīt!
Produkti ir. Plītiņa - krāsniņa - vieta, kur to visu dara garšīgu nav - tā vietā viņa visu laiku izmatoja krēslu vai ko citu.. un vienīgā veikalā atrodamā "virtuve" - kas man patīk.. maksā nepilnus divus simtus latus.. - un tad vēl tā ir tikai daļa no virtuves:) hu huu..
Šķūnītis. Voljērs.Garāža.Otrs šķūnītis. mana instrumentu lāde. Visu atrast. Atradu slēdzīšus - nekad- patiesi nekad nebiju tos skrūvējusi vaļā.., bet neatradu nevienu citu pogu, vai slēdzi, ko varētu izmantot par "iedegt guni" un vienkāršs koka puļķis man nepatiktu..
Dillei skrūvēt izdevās pat pārsteidzoši labi.. pat stingri pievilktas skrūves viņa izcīnija līdz galam un izjauca līdz pēdējam..
Kaut kas no slēdzīša. kaut kas no salmiņu pakas. kaut kas no veca fotogrāfiju glancētāja.
Krāsot visu. Un arī mati zili. zāle zila. zils tāpēc, lai mušas virtuvē nedzīvo.
Ananāsi. kukurūza.. apēst un pienaglot.. tas bij pats grūtākais pienaglot naglu iekš konservu bundžas.. ne āmuru iebāzt, ne saprast, kā to dara tad kad nevar iebāzt āmuru..
kamēr viss žuva un pēdējās skrūves skrūvējās.. dillei jau viss bij apnicis.. " gatavs? Tagad gatavs? Nevajag nevienu naglu vairs! Nevajag man slēdzīšus"
Tad nu pat nenožuvusi krāsa - bet jau tiek cepts! :) Un Omes priekšauts, kuru viņa glabā nezinu kam... tika izvilkts un šim burvīgajam vakaram pielietots..
"Ko Tu gribi, lai Tev uztaisa?"

- zemeņu salātus..

" Tos nevar! Zemenes ir tikai bērnu"

Apēdu diļļu salātus un ceptu vistu.