otrdiena, 2011. gada 30. augusts

diļļu maizes un krāsaini stikli.

Kafijas trauks tukšs un pašai neizprotams rūgumpods galvā un sajūtās. Tik grūti atbraukt uz Rīgu. Rega.Bruno.Mati - paliek laukos un man asaras pa gaisu kā mazam bērnam. Izbēru tirgū sīknaudas saturu pa grīdu.. Nekad vairs nepērciet Čiekurkaln tirgū Smiltenes ražoto Krievijas sieru!  Tur ir tik negatīva pārdevēja! Teica, lai es salasot savus santīmus, citādi citiem asaras mana nauda nesīšot, ja vien es neesmu par stīvu, lai pieliektos, Bet es esmu!! mans pēdas sastiepums/piepampums nebūt neļauj pīļgaitā uzlasīt santīmus zem viņas letes:) Sīkums, kas skumju pielipināja. Diļļu maizes ar cīsiņiem un aveņu cepurēm..un milzu kafijas krūze.. un kaut kāds smaids sejā.  
Bet kartupeļu podā - kartupeļi par grumbainiem akmeņiem pārveidojušies.. un asnus līdz debesīm izdzinuši. tieši tik garus cik vasara.. un tieši maigi rõzā ar gaišiem asniem. tieši tādā krāsā bij vasara. nebūt ne dzeltena, ne zaļa, bet gaiši rõzā. 
spēlējos Ar stikla filtriem, kuri pēc skapja pārbīdes dzīvojas pa virtuves galdu - un neiet prom. Krāsu maģija. dzelteni,violeti un zili toņi.. viņi gaida rudeni un tumšos vakarus, kad iekārsim aizkarus un tīstīsim bildes. Melbalti melnas un krāsosim. kā krāsainu rudeni. Bet šodien tos liku pie objektīva. Jo man patīk..
Bet arī manā zilajā pastkastē beidzot pirmais postcrossing sveiciens. ļota kartiņa. 

9 komentāri:

  1. Galvu augšā! Tāda diena... Lietaina un bez saulītes... Saule sasmaidina visu ķermeni taču. Bet pārdevējai tirgū cerams tak vismaz santīmu drūmai dienai (lai jau viņai arī tiek :) ) atstāji? :D

    AtbildētDzēst
  2. Es viņai atstāju visu, kas zem - letes,jo nevarēju pietupties:) uz ceļiem tak zem letes nelīdīšu, viņai tur ne vien santīmi tika.. aiz mani rinda un vispār pat sieru gribēju atstāt:) ! un tad viņa teica, ka es viņai un citiem asaras atstāju:) .. Bet - Jā! galvu augšā..rīt būs cita diena.. Man vienkārši skumjas, ka atkal pēc pilsētas likumiem jādzīvo. Un pilsētnieku mīļums jāpieņem ar smaidu sejā.

    AtbildētDzēst
  3. mmm...diļļu maizes... Bet visādi citādi... es lamājos pie sevis šodien..purpinu...jau sasmējos pate par sevi...Nudien dieniņa :)
    Dakterē kāju ;) un rīt jau būs jauna diena! :)

    AtbildētDzēst
  4. Vi - Un es Tik Joka pēc uz Tevis uzspiedu.. ar domu, ja nu tomēr Tu jau saveidoji Blogu!!! un HA:) nu re sasmaidījos.. pat sasmējos!!!:)

    AtbildētDzēst
  5. kādas asaras? ;), nauda tak prieku nesīs! Iedomājies to cilvēciņu kas pudelei meklē santīmiņus, atliek tik tam pieliekties zem letes (pieņemam ka viņam nav nekāda liga kājās) un še tev! Naudiņa!!

    Bet vispār man mati ceļas stāvus no māņticības, mītiem, ticējumiem utt.

    AtbildētDzēst
  6. Dace - aaaha! man ar liekas, ka atrasta nauda uz laimi..! tāpēc jau saku, ka nepirkt tur Negatīvo sieru:) tur viss citādāk..
    Māņticība vai kā - bet ļoti grūti palaist vējā negatīvus vārdus..., kas adresēti ar tādu ticējuma pieskaņu.. Jāmācās!

    AtbildētDzēst
  7. es zinu, man ar ir ļooooti grūti ja kāds ko sliktu par vai ap mani. Bet!... mums būs pēc mūsu ticības! Ja cilvēciņš tic ka viņai būs jāraud, nu tad viņai varbūt tiešām vajag izraudāties un patīrīt dvēselīti. Savukārt tu tici, ka tas būs uz labu!! Un būs!

    AtbildētDzēst
  8. kādi feini krāsaini stikliņi :) man dikti tādi tīk :)

    AtbildētDzēst
  9. Priecājos par Tavu Pirmo pastkarti. Skaista! Ar stāstu. Vismaz man izstāstīja...

    AtbildētDzēst