Vēlā vakara stundā ienākot mājās, patīk vērot nianses, pēc kurām var spriest, ko viņi bez manis sadarījuši.. nolauzts zieds iekš krūzītes... tātad bijuši lakstos.
Bet Vēl pagājušo nedēļ, kad manu prātu aizņēma Čiekuri.., mēs ar dillli cauri vējiem un lietiem braucām uz centru pēc Foto papīra uz LāČplēša ielu 56. Tur man patika tad, kad man bij padsmit.. un patika arī tagad un Patiesi vērtīgi ir ieraudzīt arī to pašu onkuli.. Un izklausīt pāris stāstus, vai zināšanas, kuras man apputējušas prātā.., bet viņš teica, ka to jau nevar aizmirst.. un vispār ne jau mēs bildes tīstīsim.. , ka pieraksti par temperatūrām un minūtēm jāmeklē:)
brīnumi un maģija. tam Foto papīram..- bet patiesi bērna prātam saprotama..:) viss kur tiek gaisma - būs melns un pelēks.. visur kur netiek.. "balts" , Izmantojām parasto pieres ciklõpu ar sarkano "filtru" (tas gan nav labs variants un viņš laiž cauri gaismu, kas iespaido baltumu) . Bet tā kā man Rīgā nav sarkano lukturu.. un Alfā sarkanu lampiņu.. tad nu..:) lietojam to kas ir.. + secināju, ka ļaut dillei spiest kopētāja slēdzīti ar pildspalvas otru galu.. ar nav prātīgi:) un izgaismošanai ņēmām parasto dilles pandlukturi..
Tad nu, lai veidotu "ēnu bildi" vajag : Fotopapīru, fiksāžu, papīra attīstītāju, traukus(vēlams papīra izmērā) kuros mērcēt to papīru.. un lukturus:) un visu ko vien girb "noēnot" + Vajag pilnīgu tumsu..
Tātad pat trauku Rīgā nav:) izmantoju pārtikas kastīti un kaķu kasti(jo kaķi to vairs sen nelieto un nav aizvesta uz laukiem) lūkkkk... cik viss vienkārši + protams cimdus.. un ja bērnam nav cimdu un nav pincetes metāla, tad labāk jau mērcēt pašam pieaugušajam.., jo tas attīstītājs noteikti nekas labs nav:) ķīmija ir un paliek ķīmija.. Bet process Superīgs! Tumsa un gaismas pārslēgšanas.. Dillei patika:) un man patika, ka viņai patika, bet viņai visvairāk patika, ka pēc tam viņa to tak varēšot iemācīt tētim. Tieši Tā!!!
Tad nu tumsā izņem papīr loksni -> ar vienu izeksperimentē, kura puse ir jūtīgā...-> tad sarkanās gaismas pavadībā liek uz papīra visu ko grib.., tad virs papīra iededz balto gaismu.. attiecīgi var skaitīt ..1/2/3.. vai vairāk.. jo ilgāk gaisma, jo melnāks pleķis un caurspīdīgajiem priekšmetiem mazāks kontrasts..vietās kur spīd cauri.. -> tad liek attīstītājā -> gaida kad pietiekošs vēlamais tonis.. vai arī ļauj līdz galam iztīstīties-> nopilina un liek fiksēties.. tur tur vismaz 10 min:) un tad nes skalot tekošā ūdenī.. un izkarina..vai izliek uz avīzēm:)
mēs šādi taisīsim dilles skolas tirdziņam ēnu spēles, ko viņai "tirgot.". attiecīgi ēnu lapa un priekšmeti līdz:), lai var meklēt - kas ir kas:)
Un protams no datõra visu var izprintēt .. un nav nekādas šmuces mājās.. bet veidošanas process fantastisks.. un brīnumsajūta pie katra darba..:) un maģija sarkanajai gaismai..
un protams kartiņa ģeniāla:)
pirksti smaržo pēc fiksāžas. Un patiesi gribu savu darbnīcu. Ne tikai foto.. bet vietu, kur viss - kas man ir ir uz vietas..:) lai visu vēlamajā vakarā var pielietot.. un bildes nav jātīsta kaķa kastē:) vai arī.. jālūdz mammai, lai meklē kaut ko bēniņos:) un ved uz Rīgu..:)
Es ģībstu par sarkanajiem cimdiem!
AtbildētDzēstBildes izdevušās nenovērtējamas!!!!
Priecīgu tirdziņu!
Bilžu veidošanā ir kas maģisks... man bērnībā patika skatīties kā top bildes tumšajā istabā...smaržas...gaismas...
AtbildētDzēstSkatījos un domāju...biju tak aizmirsusi visu šito aizrautību!!!! Paldies, ka atgādināji :)
Mani tomēr nepamet sajūta, ka bez fotogida šito nekad, nekad nesaņemšos izdarīt... Pat ar otru sajūtu, ka nekas jau īsti izņemot fotoppīru un filsšāzu procesam speciāli jāpiepērk nav...
AtbildētDzēstKo lai saku - Dillei ir ūber bērnība...
Fotopapīru un fiksāžu, pardon :D
AtbildētDzēstnja, kaut arī jaunībā ir gadījies attīstīt filmiņu un bildes pa vecai modei, man tomēr viss ir aizmirsies - es nekam šitādam neķertos klāt :D un no izejvielām man vienīgais kas ir - tā ir kaķu kaste :D
AtbildētDzēstBet bildes labas, apbrīnojamas
Santini - es kad ieraudzīju cimdus t/c Kurši aizmirsu, ko no materiāliem patiesībā man vajag:) jo cimdi jeiii:)
AtbildētDzēstVi - un patiesībā gan jau visi ir taisījuši, bet aizmirsuši:)
Laine - nu patiesībā saņemtos gan:)Bet protams vieglāk ir tad ja vienreiz to redz dzīvē:)
Inese - bet iedomājies kādas mandalas tur sanāktu no tavām puķītēm:)un lentītēm.. un pērlītēm:)
Lai gan mans vecaistēvs bija kaistīgs fotogrāfs, es neesmu šādā procesā piedalījusies. Hm, varbūt tāpēc, ka vēl nebiju tad dzimusi?...
AtbildētDzēstLai vai kā - man šis viss, ko atrādi liekas burvestība!... :c)
agrāk jau Opji to visu darīja tad , kad visi citi aizgājuši gulēt..- arī es to kādreiz darīju tad , kad vissiem gaismas nost un es klusi pa māju tipinu:)
AtbildētDzēstŠito varētu parādīt Jums tajā "ziemassvētku" dari pats:) vakarā:)
Jā, jā, jā! Idejas krājas. Un, ja tā turpināsies, tad to pasākumu vajadzēs kā trīsdiennieku... ;c)
AtbildētDzēstfotoburvestība. spilgti un noslēpumaini.
AtbildētDzēstKristīn, nemaz i nekārdini - man no šitāda darbiņa tik un tā nekas neizdotos un būtu tikai kreņķi un trieciens pašapziņai :D Es labprātāk priecājos par Tavu un Dillītes veikumu :)))
AtbildētDzēstBRĪNUMSAJŪTA, JĀ:))) SKATOT ŠO:))) UN GAN BŪS TEV DARBNĪCIŅA, BŪS:)))
AtbildētDzēstNu šis mani ievilka atpakaļ bērnībā, Ikšķiles mazā dzīvokļa vēl mazākā tualetē, kur abas ar māsu kaut ko tumsā bakstījāmies, un attīstījām filmiņas. Pēc tam bilžu attīstīšanas process notika istabā, intīmā apgaismojumā:)
AtbildētDzēstDikti, dikti sakārdināji uz kaut ko tamlīdzīgu:) Vēl joprojām atceros, kā smaržo attīstītājs un fiksāža ...
Un tavas un Dilles bildes - kā vienmēr aizrauj elpu:)
Jā,Kristīn! Obligāti iekļausim šitādu naksnīgu ņemšanos tajā Ziemassvētku burvestību gaisotnē!
AtbildētDzēst