tamborētas šūpoles. pasaule.

Pirksti darbojas un domas sakārtojas. Cik skrienot es izjūtu asinsriti, tik adot/tamborējot/adatojot domas. Izjūtu savas domas, viņas rodas tur tik -tik -tik -tik..  Neapturami.  

Kartõna maskas. Bet Rīgā vēl ar vien tikai melnā krāsa. Nevienas citas. Pārējās laukos - patiesībā jāvāc ciet, lai nesasalst.  Dievinu maskas, pārģērbšanos. Maska uzkrīt uz deguna un dille runā kā mazs francūzis..:) 

Bet brokastu kafijai paralēli lasot franku un domājot par pasauli. Smaidīju par cilvēkiem, kurus nejauši iepazīt sanācis, tad par tiem lasīt žurnālos pavisam citādi šķiet. It sevišķi, ja vienā izdevumā atrodas vairāki no tiem.. Mans prāts ir pilns ar stāstiem. Ar stāstiem par cilvēkiem... Ar stāstiem, ko viņi varbūt nemaz neatceras, bet man pilns prāts un smaids sejā. Jo katru dienu rodas jauni. Jaunas iespējas iepazīt cilvēkus. Un sajūtas vaļā, lai sajustu arī stāstus. ne tos ko raksta žurnālos.    

bet kamoli jau bij ziemas miegā zem gultas palīduši. Es palīdu zem gultas, bet tos neatradu.. Tad izrādās zem kleitām  - drēbju skapī, atradu tos.  Tad nu no Trīs kamoliem + vienas lielas tamboradatas un 5.5metriem lina virves sanāk - tamborēts šūpuļtīkls vai tamborētas šūpoles. Nezinu . nezinu. Kaut kas tāds, kur var šūpoties. 

es savu pirmo šūpuļtīklu atceros Ventspils omes veidotu. Ticu, ka viņa no tīkliem/diegiem/virvēm varētu jebko uzveidot. Viņai prāts darbojas telpiski un šķiet arī mehāniski pareizi. Atceros, ka tas karājās starp Rekša būdu  un lielo vītolu - un tur varēja sasēsties daudz. Bet šajā viens. 

Ceru viņu apaudzēt ar bumbuļiem. tik pūkainiem, kā lina diegu pikām, bet domas tik iet uz priekšu tik - tik - tik... es tagad zinu, kā jātamborē bumba. elementāri izrādās., bet kamēr neizmēģini.. tikmēr jau nekas nesanāk. 

Skrienot pa mežu domāju par krāsainiem stikliem. spoguļiem. gaismām. Nez par ko domā citi? Un kāpēc Šmerļa mežā ir tik daudz skrējēju , bet Biķernieku neviena? Un kas gan ir noticis ar to onkuli, kurš kalna galā pūta tauri, kamēr viņa pūdelis izošņāja mežu? Un vispār... man ļoti gribas ēst.