Vilcienā Ķegums -Aizkraukle tieši viens pasažieris. Es. Bet es braucu uz Koknesi.
Cepure galvā. Ciklõps ieslēgts. un aizmugurē gluži jauna mirgojoša gaisma sarkanā tonī. Spīd labāk par veco. Patiesi spīd - tā , ka redz. Burtiski lidoju pretī saullēktam. Nenokavēt.
Novilkt cepuri. izslēgt ciklõpu. plivināt matus. Manā vecumā, jau vajadzētu zināt, ka braucot ar velosipēdu mati jāsien astē. To gan atcerējos tikai vakarā, kad centos ķemmi tiem cauri dabūt.
Ripot cauri Koknesei. Ripot no kalna un stiept kaklu, svilpt kollijam, ieČolēt Leona dārzā.. un braukt meklēt laivas. nomest riteni. un nošļūkt pie Daugavas. Uzspēt. Satikt laivas, kā vecus draugus. Bet milzīgā melnā suņa vairs nav.. ir tikai takas gar sētu, kur viņš skrēja. Jaunais neskrien. Jaunais tikai mani vēroja. Bez nevienas skaņas, kamēr es viņa laivas bildēju.
Es gribētu, lai man pieder laiva. Tāda īsta no koka. Kādreiz ar Regu pa Daugavu laivojām ar gumijas laivu. Regai uz ķepām bij zeķes:) un Rega māk dzert no sporta mangaļa. Un es viņai nemaz nestāstīšu, ka viņas melnā drauga vairs nav.
Dzert tēju un ēst siermaizes ar upes aļģu smaržu. Un vienkārši elpot.
Melnajā kladē uz soliņa sēžot un saulē sildoties skricelēju :
Kaut kas jāsajūt. Bet es dzirdu vēju. Klausos vējā. un jūtos nogurusi. Mazliet skumja?
Visu rītu šeit esmu viena. Viena ar Daugavu.Kokiem. Akmeņiem.Pērsi.
Likteņdārzā gan redzēju Akmeņu vīru. Tam uz auto bij rakstīts " MEKLĒJU AKMEŅUS" , Viņš arī padalijās ar smaidu, kas netipisks Koknesiešiem.
Kaut kas jādomā. Bet es redzu krāsas. Meklēju gaismas. Un prātā nav itin nekā. Likteņdārza maketos sazīmēts tilts. Nereāli. Nereāli uz to visu skatīties un domāt par to cik viss ir mainījies. Nebūs jāpeld turp un atpakaļ. Varēs pāriet pār tiltu. Bet Daugavas ūdeņi un akmeņi ir norūdijuši manas pēdas, sirdi, sajūtas un ieelpas.
Cik jauki ir tā reizēm pabūt vienam!Un,ja tas ir reti,tad jo vairāk to novērtē!
AtbildētDzēstfeini - mans vīrietis arī kādreiz šitā pirms rītausmām metās kaut kur pa Latviju un atgriezās skaistām bildēm, kamēr mēs vēl staipījāmies pa siltu gultiņu :))) Rīta sajūtas arī bildēs ir īpašas...
AtbildētDzēstPat mazliet žēl, ka viņš šo nodarbi ir pametis, lai arī šī iemesla dēļ esmu prihvatizējusi viņa fočiku :)))
Man prieks par tavu vaļinājumu :) Ir labi laiku pa laikam pabūt vienatnē ar sevi...nudien!
AtbildētDzēstsagribējās k-kur doties
AtbildētDzēst1) ar vilcienu
2) vienai un
3) spēt piecelties tā lai varētu tik lieliskus kadrus vismaz redzēt (jo nofočēt vēl neizdodas). :c)
Inese - un tik viegi ir aizmirst, ka vajag pabūt vienam..
AtbildētDzēstInese :) - Tu vari pārņemt to rītausmu stafeti no vīra:)
Vi - nežēlīgi labi.. Nežēlīgi labi bija. Kaut nebij viegli. bet bij labi:) Ļoti!
Liki - es sev apsolīju biežāk. Daudz biežāk doties kaut kur viena,jo citādi var aizmirst - kā jākrāmē soma vienam, kā jākarina vello vilcienā, kā vispār atvērt stacijas durvis ar vello ..:) un kā vispār nejusties vainīgam par to, ka viena pati daru - NEKO:) nu neko tādu ko citiem vienkārši var izskaidrot, ka izdzīvošanai un persõnības nepazaudēšanai.. to VAJAG:)
Skaista sevis satikšana agrā rītā. Pa skaisto tiešām:))
AtbildētDzēstBurvīga vienatne! Burvīga... Es tik loti zinu to prieku pabūt ar sevi - man paldies Dievam ik pa laikam ir šī iespēja un naf nekādu, nekādu sirds+apziņas traucējumu attiecībā uz pabūšanu vienai!
AtbildētDzēstman šitais prieks nemaz neder - es no rītiem guļu kā sista :))) kaut Auroru pie logiem izšauj, nevaru pieslieties un sakarīgi uzsākt dienu :)))
AtbildētDzēst