konverti no sirds.

Par pasta nozīmi manā dzīvē es varētu rakstīt daudz. Patiesībā esmu uzrakstījusi daudz. Daudz lietojusi. Daudz jutusi caur pastu. Mācijusies draudzēties. Mācijusies lūgt piedošanu. Mācijusies pateikt paldies. Un mācijusies pat atzīties mīlestībā. Bet visā visumā prieku radīt caur pastu man ir sanācis dabiski. Jo man patīk. Patīk tā sajūta, kad pastkastē atrodu kaut ko sev. Attiecīgi ceru, ka citi jūtas kaut uz pusi tik priecīgi. 

 Agrāk aploksnes vienkārši šuvu. Diegs.. adata. un papīrlapa jebkāda..! biezāku gan caurumoju ar parasto caurumduri, jo patiesībā, ja iekšā ir daudz lasāmvielas, un negribas ņemt A4 aploksni, tad mazākas aploksnes- tādas, kuras nenāk/nelīp vaļā un ir pievilcīgas.. nav atrodamas... ja vēl - vēlies ievietot tur bildes.. pfff... Labāk aizšūt no visiem galiem.. un gan pa smuko, gan pa drošo!

 Tad nu ar dilli caurumojām uz nebēdu. Knik - knik - knik.  un tik pat aktīvi arī iešuvām lentas un diegus .

 Vislabākais ir tas, ka man vairs nav jāraksta dzeja tur. Dille pa visu aizmuguri uzraksta kaut ko:) un tas ir tik precīzi.. , ka ko tur vairs....:) Un pats galvenais, ka bērns pats- Pats no a-z var uzveidot savus konvertus.

 Valtera pastkarte.

 Egļu sārtie stumbri.

 Un šī ir īstā reize, kur pielietot bērnu zīmējumus.. jebkādus, kur vēl ir vieta uzrakstīt adresi un vieta, kur pastā uzspiest zīmogu:) .. Kaut dille ļāva savus zīmējumus lietot, tikai pāris persõnām.. Bet ja nu ļauj... tad neko skaistāku iedomāties nevaru, kā sašūtu bērnu zīmējum-konvertu.

 Viegli jau nav. Un šī diena, bij tikai sākums... , bet kaut kad jau ir jāsāk...., jo visu vienā dienā nemaz nevar brīvbrīžos uzspēt sarakstīt un sašūt..

 Un nav jau tā, ka tikai cilvēkiem ir draugi, kurus gribas sveikt! Regai arī tāds ir..  tad nu krāsojām ar tušu viņas pēdu:) un  sveiciens gatavs.....