sniega nav. klusums.

Man jau patīk viss, patiesi viss, ko viņa sazīmē un uzveido.., bet kopš tēli - itin visi ir saprotami jebkuram.., tur  rodas stāsts aiz stāsta. Piparkūk-mālfigūras dzīvo mūsu augu podos jau vairākassezonas... man šķiet, ka tā ir lieliska dāvana - ko veidot bērnam pašam.. no a-z..  (vien atcerēties, ka māls neizžūst vienā vakarā) , bet šis sukulents pilnībā parādija/pateica, ko domā par faktu, ka viņu pēc vasaras sezõnas "pagalmā" ienes istabā.. raudāja bez mitas.., bet kopš dille tur uzlika "stāstu"... viss notiek. Pa maziņam, bet notiek. 

 Jūras krasts vai jūras mala? Vai patiesībā vienalga.. Tur koki ir vēl ar vien. Tik šodien cits princips bij lasot.., bet škiet debesīs redzēju sniega mākoņus. Man patiesi tā šķita.
Bet vētra bij krūmiem saknes "izmazgājusi " no smiltīm.. un pa krastu izmētājusi.., tad nu bija "īsta" floristikas minūte man to visu savinķelējot kopā ar lampiņām...Un Nākamreiz ņemšu visas saknes. ne tikai dažas. Tagad es zinu - kur citi floristi tos jokus ķer. Nu .. tās saknes.

 Baltie vasaras sajūtu putni par sniega putniem atkal pārvērtās.. un zaros paslēpās. Patīk putni. Patiesi patīk.

 Un grābeklis nabags stūrī ieslēpts sagaidīja savu tumšo mēnešu misiju.

 Netēlots pārsteigums - ikreiz, kad viņi zīmē. Pārsteigums par rezultātu. Bet pa vidam es ar apputējušu rāmi..., lai dille uzšņāpj tur egles.

 Perfekts rakstāmrīks. Balts.

 Un gaismiņas istabā un mirdzošas virtenes rada svētku sajūtu. Mirdzošu. Mūsu sapulcīte par to, ko darīsim z/s vakarā.. palika pusceļā... jo tikai viens ir skaidrs, ka mēs pa dienu brauksim ciemos pie Klusuma. (Klusums = suņa vārds) .. patiesībā brauciens pie viņas ir mūsu patiesākā Ziemassvētku tradīcija, kura pagājušogad pārpratumu un darba dēļ izpalika un to pārdzīvojam vēl ar vien. Kāpēc nevar braukt citā dienā? Jo tajā dienā viņas saimnieki patiesi ir mājās. Tāpēc, ka  tā ir brīnumaina sajūta.. - redzēt viņu, redzēt  - ka viņai iet labi, dzirdēt stāstus par viņu. Un just cik ļoti viņu tur mīl. Un ikreiz braucot nezināt vai mēs viņu satiksim, jo visādi jau dzīvē iet. Bet satiekot... ir neiespējami neticēt labajam. Un ir sireāli redzēt kaut ko spalv-spalvā tādu pašu kā Rega, bet raksturā tik pretēju klusu un mierīgu. Kaut saimnieki viņu vairs nesauc par Klusumu.., viņa ir daļa no mana sajūtu klusuma. Neizstāstāma..

 Man ļoti gribētos tādu ballīti, kur visiem iedod stiklus skaistos rāmjos.. un baltos flomasterus utt.. un viņiem jāsaveido stāsts.. ,  patīk bildes "pie stikla" .. , jo lai arī kā.., itin bieži mēs pielienam pie stikla, Tuvu un vēl tuvāk.

 Mīlu dizains. Kā zīmēta mīlestības vēstule.

 Bet nu patiesībā ir tā, ka viss logs ir vēēēēēēl nospeķotāks par šito nabaga rāmja stiklu, jo mēs ļoti gaidam sniegu....!!! aizsvīdušie stikli nozīmēti... deguni nosaluši pie stikla piespiesti..., bet sniega nav...

 UN visā visumā.. arī šis ir veids kā veidot savādākas "fotosesijas" ziemassvētku kartiņām... domājot.. ko pateikt.. jau sākumā:)