Reizēm man prātā skan domas.
reizēm dziesmas.
reizēm atmiņas.
un reizēm es lasu dzeju.
Lasu un domāju. Un smaidu. Es nespēju atcerēties dzejnieku vārdus. Bet es gribētu viņiem pateikt, ka es Jūs lasu. Un Es priecājos par katru dzejas grāmatu, kas mani uzrunā caur burtiem. caur vāku. caur sajūtu paņemot to rokās. Ieraugot. Es nedomāju, ko autõrs domājis. Katrs dzejolis liek - just. Sajust domas, atmiņas, prieku. Iedvesmu.
Ir lapas ko pāršķiru izlasot pirmās rindas. Ir dzejoļi, ko nepabeidzu.., bet katrā grāmatā ir kāda rindkopa. Dzejolis, kuru es gribētu dzirdēt, kā lasa .. tas cilvēks, kurš sarakstījis. Vairākas reizes pēc kārtas.
esmu cilvēks kurš pārlasa. domas. dziesmas. atmiņas. sajūtas. savā prātā.. atkal un atkal. Un tad rodas tāds spēks. To laikam sauc par pārliecību. ticību pasaulei . kaut kam īstam.
Kad vēlos parunāt par sajūtām - es lasu dzeju. savējo. uzrakstu. izlasu. tā ir mana klusā saruna ar sevi.Tevi. un pasauli.
Bet es vēlētos pateikt - paldies. Tiem, kas raksta. Raksta, lai varētu šķirstot pārlasīt viņu sarunas ar sevi.
Ēna. forma. spilgta krāsa. Tik spilts dzēšamais nīlzirgs. Tik spilgts plastalīns, kurā ieslēpt meža ruksi. Ir skaisti spēlēt spēli. "uzmini - kam šis nospiedums" Un nevienmēr tas ir tik atpazīstams..
Ūdens. Ģipsis. silikõna sirds un plastalīns iezieķēts ar vazelīnu. Ģipša masas sveČturi.
sastingums.
izrubinājums.
smaids par ievārijumu uz galda. par kafiju bez piena. un līkloČiem sveČu staltajos augumos.
Sirds forma un doma man tuva arī ikdienā. Bet ir skaisti, ka kāds ir izdomājis mīlestības svētkus. Es par to nemaz nesmejos. Man patīk svētki. Dienās, kad par to nezin neviens. Dienās, kad par to zin visi.
Caurvējš svecēm frizūras taisa.
Citi izmēri. cita pasaule. tieši tik smaida pilna, lai lejkannās un spaiņos audzētu labību ... uz savas palodzes pļavā.
ja nebūtu Tevi satikusi dzīvajā, domātu: Vai Tu maz esi reāla??? Tava pasaule ir tik... tāda... pavisam klusi jauka :)))
AtbildētDzēstNu man vēl joprojām šķiet, ka esi no Feju pasaules vai kādas citas dimensijas:) Pasakaini:)
AtbildētDzēstPa skaisto
AtbildētDzēstMīlu tavas tējkannas :)
AtbildētDzēstInese - Ja vien šī pasaule ir. Es arī esmu. Par realitāti nezinu :)
AtbildētDzēstBieteSarkanā - es tur pa vidu.. ar cieņu pret fejām un man nezināmo.. un ar cieņu pret esošo reālo..:)
Meitene - bet pasaule patiesi arī ir pa skaisto:)
Lelde - Tējkannas nudien.. tur varētu audzēt tēju:)
AtbildētDzēstPaldies :) Baudu ar acīm un ar prātu, baudu katru ierakstu, katru reizi no jauna...tiešām nereāli skaisti...arī burkāns glāzē :)
AtbildētDzēstO, dzeja tas ir forši!
AtbildētDzēstKādreiz es daudz lasīju dzeju. Rakstījusi gan neesmu. Rakstīt es neprotu. Lasīt gan protu.
Tagad gan kopā ar savu 2+ lasām bērnu dzeju.
Pēdējo dienu hīts:
"Autoklase
Fiats, Fords un Bē Em Vē šogad pirmā klasītē,
Sitroens un Ševrolē iemācīsies lasīt te!
Atved opis Opelis mazdēlu pie rokas,
noteikumus mācīties lai tam labi sokas!
Hondai bizes māmiņa sapinusi glīti.
Viņa sauc par draudzeni Mazdu melnmatīti.
Bērnudārzā Pontiaks Jaguāram sita,
sola – tēti, skolā būs uzvedība cita!
Uzvalciņā Kreislers mazs, kaklasaiti sējis,
tikai mutautiņu viņš ceļā pazaudējis.
Mersim somā ielikta sviestmaize un desa,
jo par viņu rūpējas ome Mersedesa.
Būs tev skolā draugu daudz, velti, puisīt, raudi! –
skolotāja mierina nobijušos Audi.
Auto pirmklasniekus te sasēdinās solos,
Rūkšanā un braukšanā katru dienu skolos."
I.Zandere
Baltvilkam arī ir, manuprāt, izcili dzejoļi, par to kā tramvajs nenoguris pa pilsētu brauc, kā burkāns bēg no rīves utt.
Anna - man patiesi prieks. Un burkāns nereāli cēls. Viņš par vasaru un kurmjiem domāt liek. Vairs ne par pavasari, bet siltu vasaru.
AtbildētDzēstLiki- paldies, par pilnvērtīgi citētu dzejoli. Un man gan šķiet, ka ir arī lasīt jāmāk.. ne tikai rakstīt.. Jo rakstīt jau neviens nemāk.. šķiet , ka viņi raksta. un mācās :)