Kartupeļ-grauzis ir melnais zvērs. Kaut patiesībā.. vecums nenāk viens - un tas kartupeļgrauzis - ir sācis čiept visu iespējamo - apēdamo no galda. Gan tad, kad esam mājās, gan tad kad neesam. Tad nu atliek, atcerēties, ka neko nevar atstāt zobos aizsniedzamā attālumā.
" Jūs ar mani nemaz nespēlējaties" ... Protams, 100% izlutinātam bērnam ar uzmanību.. tā patiesi, patiesi un noteikti šķiet. Jo uzmanība patiešām ir jādala ar mazāko. Bet mēs mācamies un prieks, ka dille tās emoooocijas - neslēpj sevī..., bet paralēli priekam par māsu, burtiski mirkļiem izrāda arī neapmierinātību. Tā lai viss līdzsvarā.
Bet kā, lai uzveido kādu projektu ar diviem uzmanības dinģējošiem enerģijas kunkuļiem? Es nemaz klasiski nemāku spēlēties.., un no manis to nemaz neprasa.
Tad nu par spīti tam slinkumam, kurš tā vien caur zeķēm ielien pēdās un uzvelkas līdz rokām.. - uzveidojām Brīnumskapi. Leļļu drēbēm.
Kartona kaste. Kartona kājas. Filca bumiņas. Filca aplīši. Maziet baltas krāsas & karstās līmes.. un kāts no meža karoga = drēbju skapis gatavs.
Un pat ja durvis neturas ciet.
Mazmazītiņi pakaramie uztapa. Vēl mazākā skaitā, jo knaibles pazuda. Zūd viss... zeķes. matu gumijas. knaibles. Un man šķiet, ka arī manas drēbes, bet varbūt... jāiet uz garāžu no sirds pameklēt - kādu kasti.
Un Brīnumsskapis tāpēc, ka pa nakti uz pakaramajiem sakāpa - drēbes.. (es nemāku šūt, man tam nav laika, iedvesmas).. bet es māku iegooglēt.. , tad nu atradu - Daci Priedi, kuras
šuvums ir priecīgāks par veikalos atrodamajiem brīnumiem. Tas nu tā, lai 100% izlutināto bērnu izlutinātu uz visiem 110% .
Super! Apbrīnoju tavu enerģijas daudzumu un izdomu! Man, kad puiši bija zīdaiņu vecumā, bija tikai viena doma un sapnis - pagulēt:)
AtbildētDzēstSkapis - perfekts! Apskaužu...
AtbildētDzēstMamma - malacis par uzņēmību un enerģiju. Arī apskaužu :)
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstInga - doma pagulēt, jau neatkāpjas arī no manis.., bet zin kā..citi varbūt mazgā grīdu vai izsūc dīvānu..- bet es labprātāk uzveidoju kādu projektu:)
AtbildētDzēsteniine - :) drīz jau saule sāks visus uzlādēt...
Plūmīte - kaut kāc klusss komentārs Tev:)
Atceros, kāds man bija pirmais šoks, kad pēkšņi attapos - jopcik, viņi tagad ir divi un abiem vajag uzmanību. Patiešām, meitiņu gaidot biju tā aizrāvusies ar prieku par viņu, vienlaikus daudz laika varēju veltīt arī dēlēnam, ka, meitiņai piedzimstot, tā apziņa par diviem bērniem nu jau kā komplektu mani pārsteidza nesagatavotu :))) Bet tas kaut kā ātri sastājās savās vietās un viss ir čih-pih :D
AtbildētDzēstSkapis paties burvīgs :) un tie brīnumi tajā ar, kaut ne pašas rociņām darināti, tomēr stipri īpašāki, nekā veikalā nopērkamie :)
Inese - man vēl šoks nav pārgājis. Jo 1) bij jau aizmirsts cik tie maziņie ir maziņi un cik daudz laika tomēr paņem.. 2) ceru, ka man tas čih-pih ātri pienāks:)
AtbildētDzēst