ledus lāči. cepures. triks.īsts.

 .. un tad kāds cilvēks- kaut kur dzīvo,strādā.. un vienā no savām darbdienām izdomā, ka lūk uzveidos knaģus kā baltos lāčus. Šķiet viņš uzveidoja arī pingvīnus un vēl kaut ko.. ko neatceros..

 Pārvācoties.. es saliku kastē 98% savas DVD kolekcijas kartona kastē un domāju, ka Ziemassvētkos to kasti aizsūtīšu uz Vino Rosso viesnīcu, lai viņi noliek to tajā projektooor istabā, jo viņu kolekcija itin nemaz nav kolekcija un tur nav ko redzēt. Bet sakarā ar visiem force majeure pirmsvētkos. Tā kaste tā arī palika garāžā... , bet stāsts par to, kā tiek izvilktas sen redzētas filmas no kastes.. un, ... ka filmā " Wall street - money never sleeps-"  cilvēku savstarpējā dialogā tika minēta doma, kas man lika manai pārliecībai sašķobīties. Attiecīgi, ka ja cilvēkam mīļākā dienas daļa ir rītausma(rīts) - tad vai tas nozīmē, ka viņš no dienas nesagaida neko daudz labāku? Nekas brīnumaināks nenotiks? Tad nu es vairs nevarēšu teikt, ka rītausmas ir mana mīļākā dienas daļa.. - jo patiesi tā nav. tikai Es nekad nebiju aizdomājusies to no tāda skatu puntka. Jo esmu pārliecināta, ka diena spēj pārspēt rītausmu, tikai tad nav tā klusā sajūta, ka esi Tu un pasaule. Tad viss lielā jūklī. Sajūtu jūklī, kur nespēj skaidri salikt domas un sajūtas.

 Ik dienas Tu mācies un iemācies kaut ko , pagājušo nedēļ kontā ienāca : ķīsēlis, rīsu saldais krēms & dateļu/biezpiena klimpas - un pats trakākais ir tas, ka dille to visu noēda nemanot. Un tā nemanot tās receptes prātā un pirkstos rodas un padodas.

 Ledus lāči sargā visādus birstošus produktus.

 Cepures. Kartona cepures - lai top par cirka vadītāju un triku meistaru cepurēm.

 Un izrādās rozā krāsa vairs nav mīļakā. Jo no tās žilbst acis.

Krāsot nemāku. nepatīk. palīgā.  Nav viegli. Nav viegli mazam būt. 

Bet "CIRKA" istaba.. - tur viss notiek vēl ar vien.. Triki uz pilnu klapi tiek noslīpēti. Rokas.kājas trennētas. Arī pacietība un pašdisciplīna, ka  cepuri kārtot un karāties vienlaicīgi nav iespējams. Un baleta nodarbībās iegūtās zināšanas&varēšanas pielietotas gaisā. 

Vispār nepatīk. Arī cirks & cepures. Cepuri gan spēj nomest sekundes laikā. Nav viegli mazam būt vēl ar vien.. bet nav neiespējami. Cerība ir. 

 Cik svarīgi cilvēkam ir justies spēcīgam. Mazam spēks ir nomest cepuri. Lielākam karāties, šupoties, pievilkties, lidināties, tirināties un to visu līdz pirksti pagurst. Un pa visam lieliem - arī. Kā kuram.  Es sapņoju par skriešanu.

 Un visā visumā "kultūršoks" par to - ka nu mājās ir vēl viens diriģents.. ir pārgājis. Vai vismaz ļoti mazinājies - līdz minimumam.. izņemot kādus neizprotamus mirkļus. Pat Domai vairs nav paniskas bailes no mazā bļāvēja un ir iedevusi jau pāris bailīgas bučas. Dille vairs netaisa " neviens ar manīm nespēlējas " teātra cēlienus paralēli tiem " māsa ir mana lielākā mīlestība" cēlieniem.. .  Un es.. man patiešām šķiet, ka es visu uztveru jau mierīgāk. Daudz.

 Galvenais neielikt rāmītī - ne sevi. ne bērnus. Tad ir daudz mierīgāk. Jo katrs esam savādāks. Gan es. Gan Tu.