ir.

Tā nu tas ir. Ja Rega 3x dienā nogāž mazāko.. tad viņa 10x dienā izraisa smieklus. Bet es vismaz 7x dienā sabļauju uz viņu. Jo šķiet , ka nogāzt bērnu statistikai vajadzētu mazināties, bet Nu.. skaidrs ir viens.. ka viņa gāž ar mīlestību:)  

 Un Reizēm mīlestība ir līdz kaulam skumja. Mūsmājās tētis tiek dievināts tik, lai pieraudātu spilvenu vakaros un rakstītu vēstules uz logiem..   jo jāstrādā.

 Bet ir dienas, kad es saņemos un ļauju viņai nākt līdz uz darbu. Padomāt par darbu var tieši 80% mazāk nekā parastā dienā.. , pat ja tā diena nav "birojnīcā" - tāds viens maz cilvēks var pārņemt visu noliktavu savā varā, jo "Ki-kī...." skanēt skan..

 Un - lai patiesi sākumā domāju, ka nekad - nekad neiemācīsies šī jaunkundze braukt ar riteni, bet tas jau tikai manā prātā.. iztēloties muļķības.

 Apēst visu līdz pulkstens 11.. lai cik daudz arī nebūtu līdz paņemts.. , tā lai varētu sākt dīkt , kad mēs brauksim uz "Lakstos" ? Puķu tirgošana ir asinīs..:)

 Uzklāt gultu noliktavas plauktos...

 Puišiem savi triki.

 Nu kur vēl.. kur vēl ir tāda vieta, kur bērns var staigāt pa lielo skatuvi.. un vēl mazliet tipināt no prieka? Ziemeļblāzmā tāda vieta ir.. tā ir fantastiska!!!! Tukšums!!! un klusums!

 Kaut parkā noteikti ir rosība un cilvēku netrūkst..

 Un man patīk lietus, bet viņš varētu parasti nelīt tajā mirklī, kad man ar velo jātiek līdz darbam. Pieklājīgu izskata domu jau sen esmu atmetusi.

 Un ehh... cik skaista dāvana tapa! Patiesībā gribētos, lai katrs var lakstos ienākt un iesaiņot dāvanu pats.. apzīmēt, aplīmēt.. nu tur uz vietas ar esošajiem materiāliem..

 Man ir viens talants - es protu sisināt caur zobu šķirbiņu. Es tā sisinu, kad saucu suņus, es tā sisinu, kad saucu bērnus.. es tā sisinu lielā pūlī, kad negribu bļaut, bet gribu lai cilvēki zin, ka saucu un gribu lai paskatās uz mani.. - un tad ir pilns Dailes teātris ar skolēniem.. un vecākiem.. un Man gribas zināt, kur sēž mans mazais brālēns.. Nu kur? Es Uzsisinu - un viena vienīga galva pagriežas ! No visa milzīgā pūļa viena galva pagriežas , jo dzird - to ko citi nedzird:) Slepenais signāls, bet es nemaz nezināju, ka viņš to zin:)  Juhuuuu....!

 Un vēl , katru reizi - kad dodos garām šai ēkai es iedomājos par to, ka tur dzimis mans lielais brālēns, bet izrādās, ka viņš to nemaz nezināja.. Nu tā tas notiek. Katru dienu - kaut ko zināt... Uzzināt.

 Mēs ārā iesim " - Jo?"  Bet nu ja Jūs nezinat, kāpēc ir vajadzīgi lietus kostīmi. Kaut man pārdevēja iekš "Mothercare" vienreiz teica ka tas jau esot tāds kostīms, ko vienreiz uzvelk un atstāj skapī.. nu nezinu.. es viņu atlaistu! Jo Hmmmm... viens no vajadzīgākajiem prieka apģērbiem mūsmājās.

 Es solīju, ka divu nedēļu laikā uztamborēšu jaunas šūpoles.

 Plunkš. Gārņi tak tā dara.

 Un vecums nenāk viens.. es to krāsas smaržu vairs nespēju izturēt.. man pat liekas ka viņa iesūcas caur ādu manī.

 Es gribēju krāsainus, bet atnāca balti.  Protams - jo tādus pasūtijām, bet nu es gribu krāsainus.

 Kur krāns tur noliktava. Bet atrast noliktavu var tikai picas kurjers. Un noliktava atrodas blakus bumbu patversmei un bijušajai Tanku rūpnīcai, bet to ar neviens nezin, gluži kā to - kā izskatās krāns:) kurš nemaz nav krāns.

 Nu gārni- turies un mirdzi!

 Tiešām - biju skumja, kad lidojošo zirgu krelles atšķīrās no pasūtītā attēla - un šķita, ka nekad nekur nevarēs lietot, bet - ta ta rā..... viss notiek kā tam jānotiek, jo tā jau ir ka vismaz reizi gadā, kāds patiesi grib ballēties ārpus pieņemtā standarta.

 Bet skaidrs ir viens, ka skolā cilvēkiem iemāca grāmatu, bet neiemāca izdomāt grāmatu pašam. Salikt kopā no a-z. Es reizēm skatos un brīnos.. no kurienes tas viss viņam? Tā spēja salikt kopā. Prātā un realitātē.

 Tieši tik skaisti ziedi zied manā dārzā.

 Un putni dzied, katrs savā valodā.

 Un ziedu pāvs. Reizēm es darbā darbu bezjēdzības... spēlējos ar putniem un ziediem, bet kurš gan cits, ja ne es? Un reizēm prieks pārvēršas par rezultatīvu jēgu.

 Nu kas vienam daudz - tas citam maz.

 Matemātiku skolā jāmācās , lai spētu sarēķināt cik ziedus - Tev vajag pasūtīt un nopirkt, lai varētu uztaisīt vienu augsto kompozīciju.. cik desmit.. un cik divas:)

 Nokavējām autobusu.

Bet visā visumā.. arī es, arī es.. par spīti darbiem un bērniem un vispār vasarai plānoju doties uz blogdraugu nometni..!!!