Bērnu brīvlaiks. Ruļļi. Spoki.

Reizēm dienas pārtop - Baseina dienās vai Sporta dienās, Noliktavas dienās vai citādās.. Un nav vienalga kurā dienā - matos ieliek ruļļus. Un vai zinat, ka princeses ar ruļļiem guļ ciešākā miegā - nekā bez?:) un tas uzlabo viņu garstāvokli par 100% ... tagad es, cilvēks kurš nelieto dekoratīvo kosmētiku - saprotu, kā jūtas tie kuri lieto... nu jo ja dille uzkrāso vaigus :) viņa no prieka staro tik ļoti, ka sākumā es pamanu prieku un tik tad vaigus:) 

 Atceros, ka arī es par spīti lokām matos - pinu daudzas bizes vakaros, lai no rīta varētu izpīt.. un būtu zigzagaini mati.  Tad nu ja ruļļi - tad ruļļi. Forši!  Kad man izaugs mati- es ar ielikšu ruļļus:)

 

Bet vispār - dillei ļoti patika - Ilzes Avotiņas gleznu izstāde "Paralēlās Pasaules " Mūksalas ielas izstāžu zālē (otrajā stāvā aiz aizkariem:))) )  .. - tas fakts, ka tās var redzēt tumsā, tad violetajā gaismā un tad gaismā un visu laiku mainās... tas viņā raisīja daudz - daudz iedvesmojošu domu un pārdomu. Izcila izstāde bērniem!!!:) un to vecākiem..  Šīs arī divas dilles bildētās bildes(viņa savu foto aparātu arīdzan lieto, tā kā ne mirkli nenožēloju, ka to viņai rūķis uzdāvināja)

 Dillei gan arī patika ari Kristīnes Luīzes Avotiņas darbi:) Bet šoreiz Ilze spēja pārsteigt ar pārsteiguma efektu.  Kaut.. jā.. - izstādes bērnam dod to ārpus rāmjiem zīmējumu prātā. Dille nobildēja visus darbus.  Bet šie darbi - gan Ilzes, gan Kristīnes.. - tos es pirktu.

Bet - bērnu brīvlaikā.. - nu to dille pavadīja pie mums darbā. Strādājot. Un vispār lietojot krāsu - vajag uzvilkt arī kaut kādu "ieelpas filtru" . 

 Kopā gan krāsojām, gan tinām, gan nesām.. gan jaucām durvis, gan aplīmējām tās..

 Bet Dizaina Fabrikā bija īsta meiteņu ballīte. Paldies citiem vecākiem, ka ļauj saviem bērniem rotaļāties ar mūsējo:) Un ļauj saviem bērniem palikt līdz vēlai naktij..

 Mazmazītiņais gan bij reāli apvainojies, ka mājās nerādās ne māsa - ne vecāki. Piedod.

 Es māku pīt un tīt. Un jo nevīžīgāk pin.. jo skaistāk izskatās:) Kaut gan nevīžība nenozīmē nevīžīgu pietīšanu, bet gan zaru izvēli..

 Dille bij pats labākais - darbinieks. Bez jokiem... es redzu katru ieguldīto pacietības stundu no vecāku puses.. - darbu rezultātā. Ir vērts ņemt bērnus līdz uz darbu, lai cik tas sākumā ir grūti. Bet dille redz. zin un palīdz. Un palīdz tā, ka brīžiem esmu pārsteigta, ka viņa visam domā līdz.

 Un abažūri . Ak. Bij vērts.

 Un vispār.. apkārt ir daudz foršu cilvēku. Nu tā sajūta, ka Tu audz, Citi aug - un mēs visi viens otru velkam sev līdzi. Un ir citi, kuri Tev palīdz augt.  Paldies - Ieva. Paldies - un ne jau tikai par kafiju :).

 Un Hūtes spuldzēs. Nu man uzreiz gribās zem tām ballēties. Uzspēlēt kārtis ar meitenēm - kaut ēzeļus.

 Tik daudz sveču bij jāiededz, ka īkšķis sāka sāpēt ..

 Visu gan mēs arī nevaram uzspēt. Bet varbūt arī nevajag. Bet lūk dzijas foto sesija vēl ar vien nav notikusi. Bet varbūt - kāds no maniem Bloglasītājiem  - audzē kazas? vai Viņam pagalmā aug? Kādam no Jums nav kazas? Es ļoti gribu jau gadus 7+ fotosesiju ar kazām & dziju, visu laiku - kaut kā nesanāk. Kaut konkrēti arī nevienu kazu personīgi nepazīstu. Kaut Noteikti visiem jau esmu ar to kazu jautājumu apnikusi.

 Skaistā kleitā- diļļot pa dfabu. Un tās kleitas tik skaistas.- uz foto mirkli atbrauca - no Aristocrat kids.. . man viņas liekas - kā tiko uzšūtas. Nu Tāds rokdarbu smalkums.

 Daudz liesmiņu. Daudz.

 Un tiešām nav viegli no 7ņiem rītā.. līdz vēlai naktij būt uz kājām. Matracis reizēm glābj situāciju. Matracis. Spilvens un plediņš.

 Un nopūst - līdz sareibst galva... vairākas reizes.

Un ja es gāju ķekatās.. tad mani bērni ies Halovīnos?:) Kaut gan.. Jaunieši pie mūsu sētas dziedāja skaistas dziesmas un teica- ka viņi ir ķekatnieki - Un tiešām skaistas dziesmas. Un Mēs viņus visus sagaidījām šādi....