Līmes pistole. Valentīns. Ziedi.

Un tad viss notiek - Tik strauji. Es mācos visu palaist pašplūsmā..  , bet tas ir viegli, jo atšķirībā no dilles, kura maza esot patiesi bija jāizklaidē - lai viņa  nesāktu skumt vai neizdomātu prātam neaptveramas skumjas par kaut ko. Mazmazītiņais man ļauj to nedarīt. Bet Toties tāpēc, ka esmu godam izklaidējusi dilli visu viņas neapzinīgi - apzinīgo bērnību - es ar šausmām uz lielās istabas diezgan pieklājīgās galda virsmas ieraugu - lielo PVA līmes spaini:) un bērns darbojas, rosās un es cenšos visu laist pašplūsmā un nesatraukties par to, ka tas spainis augstāk par grīdu noteikti nav jāliek. Bet es to spaini pamanīju ļoti ilgi pēc tam - kad tas jau tur tika lietots, bet es biju tajā pat telpā. Tur pat blakus. 

 Bet Lakstos - mīl. Un mēs ļoti mīlam - Lakstos.

Mīlestības svētku dienās - uz ielas izlikām - burtus LOVE.  Jums un mums par prieku. Un prieks bija, pat ja dažreiz tos kāds apgāza un gāza:) kopumā.. bildēties prieks bija. 

 Bet kūdras maiss garāžā - mazmazītiņajam raisa prieku. Viņa uzvelk zābakus un velk uz garāžu. Un tad kaut kas ir jāstāda. Un Šampinjonu kārbiņas tiek pie sava pielietojuma- un ir krāšanas vērtas.

Un aplaistīt savus zirņus ar - vāciņu un karotēm. Prieks. Laistīties.. 

 Un ja ir tikai tik cik nepieciešams zupai -  burkānu un ir tik un tik - ēdāju. Tad risks ir diezgan liels, ka zupas katlā burkānu būs maz. Nomizotie kartupeļi arī tiek apdraudēti.

 Un daži rokraksti ir tik pazīstami.. piemēram, kad meitenēm bija "lakstos" atstāti dāvanu sainīši.. no nezināms kā. Tad sirsniņa un sniegpārsliņa tik pazīstamās līnijās, ka man uzreiz bija skaidrs, ka dāvanas no mākslinieces Ilzes Dambes.  Ilzes zīmējumi - jau katram bērnam tuvi no Žurnāla Ezis lapām. Bet grāmatās tie ir mīļi un burvīgi. Meitenēm patīk. Man ar..

 Un ir jāsaņem dāvanā - grāmata angļu valodā - lai es māte:) uzzinātu , ka mans bērns māk lasīt angliski. Ko es ar to vēlos pastāstīt. PVA Līmes spainis uz galda - ir šokējoši, kā es to neredzēju? bet nezināt, ka bērns lasa angliski:) un saprot ko izlasa.. Hmm.. ko tas par mani liecina? Pašplūsma ir pietiekama?

 Bet tad - Valentīna dienas svētki. Es mīlu  - tiešām katru dienu. Bet par ko nesvinēt..?
Mums ir burvīgs - Fiskars cirtnis. Vēl ar vien darbojas.

 Cepām mūsu mīļajam vīrietim un tētim - cepumcīsiņus un taisījām rīsu saldo ēdienu un dekorējām māju:)

 Un viņas ir smieklīgas.

 Līp un lipinās.

 Siržu ceļš.

 Pāri visam- līdz pat ieejai.

 Mazmazītiņajam - darboties, ļoti patīk. Ļoti.

 :) un viņa novērtē visu - kas jauns. Brīnās un pēta.

 Bet šeit uzskatāmi pamanāms.. ka lielajam siržu ceļam seko - zemāks maziņš, bet pacietība jau ar nav tik liela, kā māsai..

 Bet blēņoties un "nemet zemē" - protams rezultātā ir viss zemē.

 Tad māte- Es. Tiek izvesta.. ar "kad būs tētis? kad būs tētis?" un es izsūtu meitenes laukā - pagalmā:) Vienas!!! Un viņas tiešām 10min izturēja vienas..  krita un gāzās un pigorojās. Bet protams , protams - pēc nepilnām desmit minūtēm - jau vajadzēja manu atbalstu un viņas jau bija iekšā.

:) Šuj. Viņa  - ik pa laikam pati ieslēdz šujmašīnu un šuj. Un man likās - ka sirdis šūšu es.. bet viņa ņem un sašuj.

Uz Ģertrūdes ielas dīvaini - vadi. Aizsūtu dillei bildi ar vadiem un komentāru - "Dīvaini vadi" - viņa man sūta pretī - "Normāli vadi" . Laikam jau normāli. 

Bet ja uz mirkli kaut kur darbistabās bija - kaut kas līdzīgs kārtībai - tad tādas vairs nav un nebūs. 

Mazliet - pavasara un ziedu prieka var atrast arī mākslīgajos ziedos. Un kādreiz man tie nepatika, bet tad kad viņi izskatās  - diezgan īsti. Tad patīk.

Koka svečturis - ar māklīgo buksi un pavasari:)

Bet man ir jauna līmes pistole .. - iegādāta veikalā Kurši. Ļoti laba - nepil. Netek. Diegi patiešām arī neveidojas paši no sevis, ja uzvicini pareizi:) - un ir nomaināms arī uzgalis.. - kaut veikalā nebija pieejams uzgalis ar garu degunu.. bet tādu es noteikti gribētu. 

Un smuks pavasaris uz galda. Ar sveci- ar skaistu baltu - saules gaismas sveci.

Un mājās to daru tāpēc, ka - nu cilvēks nevar būt ilgi darbā. Tik ilgi, ka pašam sāk šķist - ka par ilgu. Un kaut ļoti grūti materiālus vest šurp un turp. Var saņemties .

Bet no ķīnas - pasūtiju šo.  Atnāca super ātri. Pirmo reiz tik ātri un tik forši bija iepakots.

Tad nu - ar dilli sākam mācīties - vinķelēt dziju.

Un sanāk:) es gribētu tādu margrietiņu šalli:)

Un pacietību - tas māca. Jo uz ilgiem rokdarbiem - tā ir ļoti jāmācās. Pirkstus nepalaist un neatlaist. 

Man negaršo makaruuuni. Negaršo - bet patiesi , pa ceļam uz Lakstos nebija neviena garda - ziedu krāsas kūciņa. Tik Kanēļu konditorījā- mazliet krāsu.  Kaut es - es tur tiešām liktu iekšā saldējumu:) mmmm...