trešdiena, 2016. gada 3. februāris

 Man patīk mans darbs. Reizēm es šķiet nedaru neko.. reizēm visu pasauli stumju- Turp un šurp.
Reizēm es eju uz darbu, Reizēm neeju, jo darbā esmu bijusi vairākas dienas pēc kārtas, dekorējot kādu pasākumu, vai vairākus pēc kārtas.  Izdomā ko. Sakrauj busā. Nes un krauj.  Es rakstu un skaitu. Brauc. Izkrauj. Nes. Nes. Cel. Cel. Spraud . Spraud(ziedus)..Liec . Liel. Gludini. Mitrini, Spodrini, Slauki. Sien. Griez. un tā uz rinķi.
Vasarās es reizēm guļu audumu plauktā.
Šogad mums noliktavā ir silts ūdens un tolete, kurai ir īstas sienas un spogulis un ūdens!!!!!
Man patīk būt noliktavā, jo tad var redzēt cilvēku īstās sejas.  Dzirdēt īstos stāstus - pat par sevīm.  Bet visvairāk man patīk - būt starp lietām. Izdomāt tām jaunu pielietojumu - un mēs sākām ar neko. Pliku neko. Tikai vājprātīgu spēku - katrs ar savu mērķi, katrs ar savu sapni.  Un nevienmēr viss izdodas.   Bet man reizēm patīk stumt - visu šurp un turp.  
Un no idejas līdz galarezultātam - ir ļoti smags darbs. pat ja Ideja ir vienkārša.
 Un tajās dienās, kad es neeju uz darbu.  Es arī reizēm nedaru neko. Es esmu kopā ar meitenēm.  Reizēm es esmu pusbeigta.








Nav komentāru:

Komentāra publicēšana