šokolāde.puķes.

 Mākoņi līdz pašiem degungaliem nolaidušies... un kūst. Sasalst un atkal kūst. Pil un liek sapņot - neprasot, vai gribi. Bet es gribu. Sapņot vienmēr.

 Mūsu necilais putnu ziemas bistro - atvērts 24 stundas diennaktī.., bet apmeklē to noteikti tikai dienasgaismā.. gaļa/veikala barība tīkliņā/kvieši/zemesrieksti/saulespuķu sēklas/auzupārslas.. tas ir tas ko tur dod vienmēr... patiesībā, kad sniegs uzsniga.. smaidīju, par to cik ietaupīti lati, jo sniegs tik ilgi nebija un sasalums arīdzan..
Bet tīri tāpēc, ka ar dilli ļoti gribam tās prieka bikses.. braucām cauri visai Rīgai ar divpadsmito troleibusu, lai tiktu uz Kalnciemielas tirdziņu... un tadāāā... tur protams bij viss izņemot bikses.., labi gan, ka dilles skumjas bij remdējamas ar piparkūku zirgu un "choco spoon"(kaut es ļoti ceru, ka mums būs tādas bikses)  ... un forši, paldies tam Onkulim ar piena termosiem.., jo šovakar mēs taisījām paši savus gardumus, kaut kakao mums nesanāca, bet gards piens ar kūstošu šokolādi gan, jo vairāk man patīk.. ēst kūstošo, nekā dzert kakao...

 Pie dilles atnāca ciemos viņas "brālis Roberts"  - īstajā vārdā Alnis.  Tad nu tapa mums pašiem savas dakšas/karotes ar šokolādi.

 Patiesībā pirmo reiz izmantoju silikõnformas priekš šokolādes kausētas. Forši.. šo joku darīšu vēl... Jo pie kafijas.. pie kafijas no rīta šis ir zvērs uz koka:) Zvērs. Labs. garšīgs.un  pirksti nav jābāž karstumā, kā tas ir ar parastu konfekti..

 Radoši bez gala.. kaut viss notika milzu steigā, jo kunģos bija vētra-  uz plīts jau dzisa vista ar riekstiem..un deguns jau nav muļķis..

 Ledusskapī iekšā.. un pienā ar.

 Bet nu Alnis dilles acīs bij maģisks jau, kad viņai vēl "svešie" neizteica neko.. Bet patiesībā šķiet, ka it visi, kuri kaut patiesi pāris mirkļus ir veltījuši dillei par spīti viņas sākumkautrībai- atpakaļ saņem kilogramiem mīļuma.. un tiek apēsti burtiski bez sāls..

 Bet brokastīs vēl ar vien šokolāde kafijā..mmm.... tik karotes jānomaina pret smalkākiem kociņiem...

 Bet mans pēdējā laika atklājums.. - vaska puķe. Nudien. .. atgādina ķiršu/ābeļ/plūmju ziedus.. pat nezinu kāpēc.. , bet šodien tapa mans pirmais pušķis.. tāds, kā es to iztēlojos kāzām... zāle pa vidu.. un apkārt ziedi.. izturīgi ar koksnainu kātu... , kaut vairāk man interesēja, kas notiks ar tiem pēc "mīnusgrādu peldes" - un nenotika nekas.. itin nekas..

 ..skicēju skici, grauzu dzērvenes pūdercukurā.. un ar acīm ēdu burkānlakstus....Burkānvīns - Sarkanvīna glāzē izaudzis.

 Varētu izstāstīt kādu joku - par busa stumšanu no sniega. Paldies - Vīrietim uz Mālpils ceļa, kurš šodien man palīdzēja stumt. Pilnīgi sabuČot.  Bet viss forši. Puķes zied.. sniegs ir. un Fotosesija protams bez biksēm.., bet nu neko..tas jau prieku nemazina.. jo mēs bijām slapji.

 Maijpuķe un sniegpulsktenis.... un tējot ar viņiem. Zem viņiem, kādā ziedu ballītē, neatkarīgi no gadalaika..

Viss man patīk - gan mākslīgs, gan dzīvs&īsts. Ja vien to var sajust . nu ar sirdi. 

īrēt vāzi. īrēt pirmo stāvu.

Trešdienas ir ziedu dienas. Violets.OranŽs.Rõzā. - sit mani pret stabu, bet parādīt kaut vienu jaunkundzi, kura paliek vienaldzīga pret anemõne+ranunkulis+tulpe+narcise kopā..  Kopā īrē vienu vāzi. 

 Bet Ragavas tiek iemainītas pret spaini un kāsēj sietu. Pilis. kūkas. klasika no sniega. Jo sietā var ielikt Vairāk sniega nekā lāpstā.. un ragavu vietā, var ielikt plastikāta maisu kabatā.., kuru piestūķē ar sniegu..
Rega ir tieši no tiem suņiem, kuri - ja kāpj pāri ... uzkāpj virsū visam.. kājai,vēderam,rokai,sejai.. visam..  pat ja var apiet apkārt.. attiecīgi šajā bildē var redzēt.. MILZU Regas pēdu - made by "Virtuves Siets" un otra pēda ir iespiedusi dilli sniegā.. burtiski.. Labi gan, ka Rega nav pa-tie-si tik milzīga.

 Krāsu pavasaris. Ārā pilnīgs baltums. iekšā krāsas.

 Arī Doma atradusi sev vietu - viņa īrē pirmo stāvu.. ,patiesi nezinu nevienu lietu, kas dillē izraisītu kaut tuvu tik milzīgu sajūsmu - kā dzīvnieki.., kaut tur jau nevar nesmieties. jo lellēm jau vietas tur nav.

 Vaska puķe..., es gan tās smaržu jūtu tik tad, kad pirkstos saņurca..

 .. un pirms nedēļas jau nebija sniegs.. un podiņos pārdodas maijpuķītes. Un palodzē rasa iekš visa. Un naktī arī zied.. bez smaržas, bet zied.

 Un CibriK - krekliem par godu - tapa Cibri zaķis.

papīra grabulis.

Spīd, kā svece, bet nav svece. Turas sveČturī, bet nav tam paredzēts. Un vēl skan, ja izkrīt no turienes..

 Bet visā visumā - reciklējot žurnālu "Franks" - sanāk papīra grabulis(marakass), kaut visu procesu beigās, no papīra tur ne miņas..

 Saplēst. Saliet ar karstu ūdeni

 Ūdeni noliet un Bllllllenderēt.

 Līme pa gaisu.. ,grīdu., galdu.. visur.., piecus milimetrus no objektīva tāāāāds kļoksis aizleca... jēēēēl..

 Tad nu sablenderētajām papīram pielej to PVA.. un kļoksis gatavs..

 Egle = 2x garāka izaugusi. Zaļums tieši tāds, lai gribētos nograuzt.

 Stiepļu restes, karkass.. tīri haõtiski uzveidots...., bet papīra masai noteikti vajag būt mitrai, bet ne ļoti slapjai, jo man sanāca fušieris ar - pārāk slapju masu, tad garais gals krita nost.. , jo žūstot ūdens jau tek uz to un krīt nost.. kā dubļi..

 dēļ tā slapjuma, beigās uzlipināju toletes papīru, lai turas kopā, kas man nebūtu jādara, ja nebūtu tik slapja masa...

 Tad Tie objekti žuva nedēļu... , kam sekoja ķirurģisks process. "balons laukā"

 Un vēderā iekšā.. Vienā sīkas pērles.

 Otrā milzīgas. un viss cits , ko vien tur samet.., kaut milzīgas.

 Tad noloka tieples, lipina kātu.. un atkal liek žūt..

 Es 100% neesmu tēlnieks. Kaut varbūt esmu..un tas grubuļainums = dizains.

 Žūstot, gan parādijās sprauga, bet tas nav būtiski, jo tā ir tikai pati maliņa, ko aizziedu ar krāsu un laku.. ciet.. un viss super..

 iztērēt rõzā krāsu. Rõzā krāsas trauks tukšs vēl līdz galam obektu nepabeidzot.. un tad tas man nemanot pārtapa melns..

 Un otrdienas rītā pamostoties pārsteigumu pilna gulta. Grabuļi nolakoti, skan tik ļoti, ka miegu pat no jebkurām acīm izgrabinās.. + viņi sanāca lieli un smagi bērna rokai.. gluži mazas- minī hanteles:) Un Mammas roku šūtais "cibri" krekls pret pidžammu tika nomainīts zibenīgi.  Tad nu viens ir skaidrs, ja vien Mammas roku dizaina/mārketinga nodaļa piekritīs.. šūt. Dille šūsies dizainā. jo.. jāatbalsta jaunie uzņēmēji/dizaineri/reciklētāji nevis lielveikalu kūltūra un pa skaisto!

 Un tieši tik klusi skan pasaules sirdpuksti, kā baltais grabulis.. Kaut ko veidojot.. veidojas pasaule. Man mana. Tev Tava.

 Un dillei ļoti patīk .. uz pogu ejot pat jaciņu virsū nevilka, jo tak oranžo krāsu neredzēs.

Paldies:)

sirdī sniegs.

Un vēl ar vien uz ielas ir balts . Vēl ar vien tas baltums uzlādē. Burvīgs pārsteigumpilns rīts.. no rīta no sniega - ne miņas.. un divu stundu laikā - balta brīnumaina pasaule. 

 Dille par sniegu nenojaušot - pasūtija sev zirgus. Tos pašus, ko rāda Multeņkanāla reklāmā. vienu.. divus.. trīs.., lai visiem var uzdāvināt.., bet es apstājos pie skaita - divi.

 Jūras koks. parasts koks. apgrauzts koks. karoga koks. ozolkoks. stiba. ir. viss ir atrodams šajos cik tur kvadrātmetros.

 zīmēts zirgs no suņa atšķiras ar ko? ar milzīgāku degunu.., kaut beigās pat dille izdomāja, ka ne ar ko.. var - gan tā... gan tā - zirgoties.

 Un prieks vislielākais - man.., par to - ka Markusam, tas zirgs nudien patika. Par spīti sniegam un ragavām un  Sniegam! Zirgs tika pielietots no sirds. Tad nu ir vērts - ir vērts . Un vēl ir forši - dzirdēt vārdu savienojumus "uztaisam" nevis "nopērkam" ..

 Dille cep cepumus  - protams - Tētim..! Jēl, bet māte - ņēma un pusi sadedzināja! Man atliek vien ielikt un izņemt no krāsns  , bet dūmi pa gaisu, jo domas pa gaisu.

Mežā - kleitas pat tiem, kuriem vasarā ne skujas vairs.

 Bet tiem, kuriem - alinģī vairs sen nav drosmes līst.. tie apmierinas ar sniegu žaketē.

 Jā!  un prāts noskaidrojas..., visu stresu var izkliegt - spiedzot, cik auksts.. - VISU!!! un to ko neizkliedz.. to var izlēkāt, cenšoties no kakla dabūt to visu nost.. , bet patiesi, ja Tev vēl mežā ir sniegs..- vajag aiziet un iekrist.  Bez sniegahidrotērpa.

 Tāāāāds vieglums un prieks iekšā paliek. Apsnigt no iekšpuses - caur āru.

 Sniegavīru bars. Burtiski!

 Katrs savādāks. Bet baram bara iezīmes.

 Bet tie jau atkal uz lakstos ceļos..