Pelēki baltos toņos naktstaurenis - kā atlaidās , tā sēdēja visu fotosesijas laiku, vien beigās galdaltu novācot viņu aizpurinājām prom.
Es nekad- nekad, neesmu redzējusi jāņtārpiņus. Runā un var izlasīt , ka tie lido un mirdz. Lampiņām mirdzot nevar nedomāt par tiem kustonīšiem.
Ir vērts vērt un vinķelēt. Vēl ir vērts aizgulēties . Vēl ir vērts reizēm dillei ļaut vienai braukt pie Omķa. Vēl ir vērts darīt kaut ko kopā lēnām un mierīgi. Un vēl ir vērts iestādīt kuplas ābeles un pīlādžus , tā lai zari savijas kopā..- nu , lai tad kad bērni izaug arī viņiem būtu koki, kurā sakārt visu mirdzošo..
Ir vērts vērt un vinķelēt. Vēl ir vērts aizgulēties . Vēl ir vērts reizēm dillei ļaut vienai braukt pie Omķa. Vēl ir vērts darīt kaut ko kopā lēnām un mierīgi. Un vēl ir vērts iestādīt kuplas ābeles un pīlādžus , tā lai zari savijas kopā..- nu , lai tad kad bērni izaug arī viņiem būtu koki, kurā sakārt visu mirdzošo..
Ah. Tādā mirdzumā tik baudīt kafiju un vistiņu. Un to, ko laikam vārdiem izteikt nevar.
AtbildētDzēstAk. Mans. Dievs. Cik. Skaisti.
AtbildētDzēstUn kur, ja nav noslēpums, jūs tikāt pie š`tādām lampiņu virtenēm?
AtbildētDzēstdodās uz veikalu - nopērk kilometriem garus vadus, štekerus, simtiem spuldzītes - un visu to savieno:) un virtenes gatavas...
AtbildētDzēstKilometrus es gan pārspīlēju :)
ō, jāņtārpiņš man gadījies vien reizi mūžā, bet tā reize tad arī bij pasakaina un fantastiska, jo šī mazā dzīvībiņa ir neaptverama un, šķiet, no pavisam citas - sapņu - pasaules (:
AtbildētDzēstŠis variants ir vēl labāks par jāņtārpiņiem, jo jāņtārpini te ir, te nav:) Jāņtārpiņus pēdējo reizi redzēju gar kapsētas malu dzimtajā ciemā - kafija tur diez vai iederētos...
AtbildētDzēstBet nudien kapos svecīšu vakarā ar var noķert iedvesmu:) Ja vēl iespēja nonākt kādos MIlzīgos pilsētas kapos kur to svecīšu tik tik tik tik daudz...
AtbildētDzēstBurvīgs emuārs, kura var iegrimt, ka sapnī!
AtbildētDzēst:) prieks un paldies:)
AtbildētDzēst