pļurē.pērles.paldies.

Mazam esot cilvēki -Tev kaut ko stāsta, pat tad ja Tu nerunā..., kad Tu izaudz un iemācies sarunāties, tikai tad ir iespēja arī klausīties un dzirdēt stāstus. neuzsākot sarunu ar cilvēku - stāstu nedzirdēt, ja vien nepieklājīgi noklausoties.

Stāstu vietā vinķelējot diegus skatījos filmas. Vairākas. Divas no tām patika. Stāstu dēļ. dialõgu un sajūtas. "Waiting For Forever 2010 " un " Forget Me Not 2010"

Ir konfekšu koks. Ir saldējuma koks. Saldējuma kokus pārkniebu un par dakstiņiem līmēt sāku, tik pus jumtam pietika un tad braucām uz Rīgu.

Zilonis nav redzēts gadiem un dille to dzīvu nav redzējusi nekad, bet ir zīloņ balons, kuru uzpūst var pat viņa - tik viegli kā elpot un viņš nesmird pēc ķīmiskiem miltiem. tādi klusi ievākušies iekš timmarī, kamēr mēs pa laukiem, tagad man naktī bij jāsapņo par ziloņu pilnu dīķi. sakarības nemeklēšu - tie man vienkārši patīk.
Tieši ar pirmo gaismu beidzu siet un griezt.Tad ķēros pie kastes, kura pilna ar pērlēm. Pakojot tās vaļā šķita muļķīgs jautājums "Kāpēc Tu vēl neguli?" Kurš gan var aiziet gulēt neatpakojot pērles un neieraugot visu kas tajā kastē ir? Bet tad, kad iekāpu ar vienu kāju vienā kastē to izberot pa visu virtuves grīdu.. - tad arī sev pajautāju "Kāpēc Tu neej gulēt?"

Naktī vedu Domu staigāt.. baltā garā taureņkleita - kā naktskrekls tumsā. Ieelpoju tik ļoti ceriņu/lietus pilno gaisu - ieklausījos stāstos aiz logiem, Doma pat neierējās uz lielo neko - ne reizi. Pilsētai reizēm nav ne vaines, kad tā ļauj klaiņot pa ielu ar basām kājām.

Bet šodien pērles brokastīs. Pusdienās un vakariņās. Vienvārdsakot - Savērt vajag.

Dille gan paziņoja, ka viņa neko nevērs, bet spiedīs krāsas, kas esot nevis pirļik krāsas, bet pļurē. Pērļu pļurē. savu šī rīta Nesakarību un domu, ka Noteikti vajag ierakstīies blogā - norakstu uz negulēšanas procesu :)