auduma spalvas

Izstaipīt mugurkaulu kaķu stilā. Nez vai par godu rudens vēsumam.. bet mugura par sevi atgādina. Bet dille mani pierunā doties uz Līgatnes upīti skatīties, kā migla aug. Ir jāmācās pa mežu iet klusi, lai ieraudzītu visu, kas tajā dzīvo, bet ar trīs suņiem tas nemaz nav vienkārši. Un ar vienu dziedoši spiedzošu dilli. Šovakar atkal mācīsimies iet klusi.. un līdz neņemsim visus suņus. 

Bet Augšlīgatnes pagastā (gandrīz pie šosejas/pagastmājas) ir atvērusies jauna gardo maizīšu ceptuve "Trīs kūkas" , kur rosās trīs burvīgas lēdijas. Nuu.. ar tiem pumperniķeļiem aizbiedēt manu "diētu" var ! Nevis var, bet jau aizbiedēja! Viņas to pagasta vērtību pacēla pa vairākiem simtiem punktu manā apziņā. Tik gardi tur un beidzot dilli varu pierunāt iet uz veikalu, jo iet pēc piena viņa ne pa kam negrib..Bet kafija bez piena, man ne pa kam negaršo.

gulbji.spalvas.gulbji.spalvas.balts.balts.balts. un lidot.  garāžas atgriezummaiss atkal vaļā.. trīsstūru pārtapšana par spalvu un daudz un dikti - šķērēt. 

Tagad vēl jādomā.. vai tomēr nevajag iestērķelēt..tas noteikti nav tik grūti kā izklausās.., bet pirms tam simtiem spalvu vēj jānošņikā.. 

Reizēm vajag milzu pacietību un daudz gadus, lai iemīļotu kādu konkrētu pagastu.. lokācijas vietu. Lai man vēl ar vien šķiet, ka Koknese ir skaistāko rītausmu zeme un lai kā es ilgotos pēc ieņurkošanas Daugavā.  Bet Augšlīgatnei nav ne vainas..gliemežu pārpilnība un drosmīgas stirnas un miglā tīti kartupeļlauki, ļoti dubļaini ceļi un gardas zaķskābenes. Koknesē es pazinu visus upes cilvēkus, bet šeit upē neviens nemakšķerē, nepeld un nebrauc ar laivu un neslēpo pa aizsalušo upi. Bet paldies tiem, kuri laikam par godu skolai izpļāva takas līdz upei. Tad jau uz turieni iet vēl kāds cits arī bez mums. Vēl viena vasara bez Daugavas.