garša.iedvesma.

 Tieši tik vienkārša tā zupa arī ir.. vistas stilbi,kartupeļi,burkāni un sīpols.. biezum - bieza.. ar oranžiem burkān kurkuļiem.
Pirmais krõkuss ir vaļā un govs klāt.
Patiesībā varētu arī nebildēt, nepublicēt, nerādīt.. , bet jā,man patīk parādīt un  man prieks, ka ir cilvēki, kuri ne tikai iedvesmojas, bet pasaka paldies par iedvesmu, un rada iedvesmu tālāk citiem.  Tā arī notiek ar mani .
Viņa iedvesmo mani sapņot un domāt, lai dienai būtu iedvesmas garša. No viņas man. Viņai no manis... no mums.

 Sen, pat ļoti sen.. solīju Kafijas Gatim uztaisīt zvārguli un nosūtīt pa pastu. Nu nebija īsto zvārguļu. Ne īstais tonis, ne īstā forma, ne īstais lielums.  Bet tad atradās.. sīki smalki.. kā kafijas pupiņas.

 Dille prasa : Kam To mēs taisam?
Es saku: Kafijas pupiņu Gatim.
Paiet laiks. sarunu sarunas. paiet vēl mirkļi.. atnāk Valters.. un saku dillei, lai izstāsta, kam mēs to taisam..
Dille : " Neatceros.."
Es :" Pavisam neko - neko?"
Viņa:" Pupu meistaram" .. tā arī ir.. Pupu meistaram kafijas pupiņu skaņa.

 Drēbju skapim pirms gadiem bija bīdāmas durvis. Koks deformējās.. un durvis tika izmantotas par "paplāti.galdu.zoodārza pamatni - par visu" .. beigu beigās.. sapratu, ka mana dzīves telpa ir par mazu, lai visu turētu "uz galda" .. visas pērles sabēru kopā - BRUTĀLI.. tā atbrīvojot veselu kvadrātmetru no pustukšām kastēm.. sastūmu visu skapī un instrumentus , kuri visu laiku klīda pa plauktiem, jo ielikt instrumetnu kastē es viņus spēju tikai tad, kad jābrauc "izsūtijumā uz laukiem.. vai kaut kur" .., tad nu tos ņēmu un pieskrūvēju pie "skapja durvīm"

 Krāsot protams dilles darbs. Patīk.sanāk.

 Konservu bundžu otrā dzīve.  Un galvenais, ka ne jau es būšu tā, kas tur visu karinās, jo es tam esmu par haõtisku.. un to darītu tikai kārtības dienās, bet lūk jaunākajai paaudzei, ļoti patīk, ja zināma ir vieta, kur kam būt. Kur ko dabūt. Un man ļoti patīk reizēm "norīkot".

 Bet šito "spilvenlelli" dille vēl pirms vecgada uzveidoja. Jo viņa gribēja kaut kādu lupatlelli taisīt, es gribēju tikt vaļā no visiem sazīšļātajiem, spalvainajiem spilveniem.. un lai nav jāšuj jauni...dille uzskicēja.. uzgraizīja.. es iešuvu.. piestūķējām.. un gatavs..

 Lai cik arī jautra tā nebūtu. Viņa tiek vilkta pa visurieni līdz un viņai der visas dille kleitas.  Gada beigās varēs šūt citu.

 Izpunktota dille dilllē.

 Bet baltās desu dzijas avots.. iedāvināja mums vēl divas krāsas. Tieši tik ļotas, lai tās nemainītu toni..:) jo baltās šūpoles vairs sen nav baltas..

 UN šoreiz biju gudrāka.. dvieļus tinu ar makgaiver skoČu..., lai var mazgāt uz nebēdu un iekšā tie dvieļi nepaliktu mitri un nesāktu - pūt un smirdēt..  + lai var karināt arī vasaras sezõnā  - zem debesīm.

 2x lielāka sanāca ar.

 Zvēru boulings. Baisi.

 Bet šorīt pamodos ar vēlmi pēc vistas - Cõlā. Tad nu sviestā ceptie un tad vārītie rīsi .. līdz ar to..

 tad nu Tūtas .. , jo ar sirdīm baigais Čakars:) jo tā silikõn forma jau visām sirdīm kopēja.. un grūti dabūt laukā neizjaucot citas..  + dillei šitas joks patika daudz labāk.
Un man arī.

 Gards rīsu tornis, bet nu jā.... mums nudien garšo vēsi rīsi. un Rīt ir piekdiena.