plenērs noslēdzies.

Pirmdiena. Mājā. Pagalmā - tik kluss. Visi suņi guļ.
Kaķi arī.

 Bezmiega nakts - sapņu un domu pilna. Tik ļotu, lai pieceltos un pierakstītu.  Bet es apgriežos uz otru pusi un domāju tālāk . Bet viņi visi guļ - pilnīgi klusu pēcsvētku noguruma miegu.

 Karogi ir un paliek karogi, bet ja uz tiem - bērns sazīmē savas domas. Šķiet skaisti karogi sanāktu arī no dien dienā tapušiem bērnu zīmējumiem...., ja tie ir uz  kāda cietāka papīra - par parasto, lai vējš nesaloka. Izgriež vēlamās karoga formas... un sašuj pie lentas.., ja vien bērns vispār akceptē domu, ka viņa zīmējumi tiek mazliet pārveidoti un "pielietoti"...
Bet , kamēr es griezu zvaigznes - dille uz atgriezumiem zīmēja karogus.. Omes istabai...

 Domai mājas arests istaba - vieglā formā . Jo lien caur sētu un rej uz bērniem.  Smagā forma ir tad, kad es viņu vējtverī uzceļu uz skapja, kur naktī kaķi guļ. Visu var redzēt, visu var kontrolēt - bet tikt nekur.  Nav ko riet uz bērniem, tas manās acīs ir nopietns mūsmāj-likuma pārkāpums.

Sikspārni tēlot.

 Nākamreiz gan jāšuj pašiem, lai kārtu 3x vairāk. Bet roku par maz. Laika par maz.. - un tad jau ir labi, ka ir vietas, kur ko tik  priekpilnu pārdod. Priekpilnu dejām batutā un princešu sajūtām. Pat ja princesei  - skaņas izolātõri uz ausīm, jo Ome pļauj un pļauj.

 Pēdējie burti uz kartõniem. Un Rokijs nav muļķis- viņš prot dabūt gardumus bez rindas.

 Ranunkuļi - ir dilles mīļākās puķes. Un viņi atkal ir  - "lakstos" pieejami. Rõzā nav.. bet ir.

 Pirtī aizklāt logus& durvis, piekārt zvaigznes... - lai zvaigžņota augusta nakts - dienas vidū būtu.

 Noliktavas krājumi - ar busu atrbauc uz laukiem.. un es to zvaigzni redzu pirmo reizi.

 Lauku vecomes sūtītās olas - tik svaigas, ka es nemāku atdalīt dzeltenumus no baltumiem.., Olas tik milzīgas& Čaula tik trausla. Bet mamma ar profesionālu sitienu -  14-padsmit olas sadala pa krāsām.  Desmit kūkai. Četras - zefīrmašmeloviem.

 Un biskvīti pat par pankūku nepārvērtās. Vēl ar vien šķiet, ka tajāvisā ir kaut kas maģisks. Reizēm saplok. Reizēm  - Nē. Protams , tie - kuri cep biežāk par vienreiz gadā.. - to varētu apstrīdēt.

 Telefõnā rāda, ka ir jau 26. augusts.. - tas nozīmē, ka jānes kūka uz Garāžu.. un jāiet gulēt. Jo ballīte - par godu dilles pieciem gadiem un vasaras beigām. Jo "skolas" septembris jau klāt.

 To krītošo zvaigzni uz mirkli - būrī ieslodzīt.

 Un visu jau nav iespējams atcerēties, ja nav uzrakstīts plāniņš, bet šoreiz pat bez plāniņa...- no plāna novirzijāmies tikai nedaudz.

 Līgatnes māja ir bijusi ideāla vieta ballītēm. Patiesi. Paldies viņai, jo tās potenciāls aug līdz ar bērniem.. - jo šogad jau visi tik lieli, lai āķi acī lūpā neievērtu un zivis noķertu.  Bet pīckas protams - kopā ar  vecākiem uzveidotu.

 Agrā rīta stundā  - pilina, bet radio balss saka ,ka Rīgā spīdot saule. Un pēc pāris stundām - saule klāt. Un nelija.. līdz pašām beigām. Paldies!

 Braucot uz laukiem - skatamies dabā, vērojam mājas - cilvēkus.. un protams reklāmas.. Un gadiem lasītās Reklāmas uzķēros - es. Iebraucām Baltijā lielākajā Makšķerlietu veiklā. Nu nezinu.. var jau būt, ka ir kāds lielāks par to, kurš atrodas - Juglas centrā. Bet pilnībā saprotu tos vīriešus/sievietes... Tur tak ir tik daudz. Tik daudz sīkumu.. un katra - savai lietai. Gluži kā - pērļu/rokdarbu veikalā. Pārdevējs  - bij iecietīgs bez gala. Tagad zinu ko nozīmē, noenkurot & ko nozīmē pludiņam virsū norādītais skaitlītis & ka āķu lielums mainās uz pretējo pusi..

 Zivju "akvārijs " vēl nenojauš... itin nemaz nenojauš.. -cik daudz iedzīvotāju tur vakarā būs.

 Krūmos iekšā - pēc kātiem. Zem dēļiem un celmiņiem pēc sliekām.. vai uz šķīvjiem pēc kotletītēm/maizītēm ēsmai. Ķimerēt savu pīcku. Ķert zivi. Noāķēt. un nest uz "akvāriju"..

 Un mazie ķipari tieši tik lieli - lai pacietība pietiktu , kamēr lielie uzveido makšķeres.

 Rokijam ballītes nepatīk.... un viņš šķiet tikai sagaidīja un pēc tam "novāca" galdu. Pa vidu nolīsdams būdā. Rega ar Domu - gan bija izolētas, jo viņām viss pārāk patīk.

 ...dīķī zivis tiešām - ķeras.... pat uz plika āķa.  Bet , kad Opis stāvēja otrā dīķa stūrī - tur kur paši - nekad neko nebijām izvilkuši.. un vilka ārā zivis.. un beigās izvilka patiesi zivi ar lielo Z. Nemaz nenojautām, ka mums arī tādas tur ir. Bet visu nosaka - makšķerēšanas pieredze un pacietība. Un man ir pats gudrākais & visu protošais Opis. Lielos. Bet par ko ne?

 Dille pati ballītei domā - viesus. Viņas sirdī ielīduši un laukā nelien. Un paldies -viņas draugu vecākiem, ka viņi brauc un piedalās. Tas ir vareni, jo patiesi ir vērts censties.
Zinu, ka klasiski - ballītēs piedalās vecāku draugu bērni.  Un pagājušajā gadā jutos dīvaini, jo manu "draugu" bērni - nemaz nav dilles draugi, kaut viņa ar prieku draudzējas ar visiem.  Viņas prātā& sajūtās draudzība ir pavisam ar citiem bērniem. Tas mani fascinē un daudz ko iemāca.

 Jo draugus var atrast smilškastē un mežā.
Un cik apkārt Tev ir tuvu cilvēku, kuri ir veltījuši laiku sarunām & spēlēm ar Tavu bērnu? Tā vienkārši un no sirds. Tie ir uz pirkstiem skaitāmi.
Bet man šķiet ir jāmācās draudzēties - ar bērniem. Mums visiem. Ar saviem.. un sev tuvo cilvēku bērniem. Un patiesi - mazliet skumji, ka daži līdz mums netika. Bet galvenais, ka viņi patiesi vēlējās būt -un mēs to zinam.

 Lecam pils, kur var lekt un izskrieties - visi smaguma & garuma mērogi ir mūsu ballītes neatņemama sastāvdaļa. Jo mums pašiem patiesi patīk izlēkāties. Tur pat der vārds - izārdīties no sirds, neatkarīgi no vecuma. Un kaut nomas maksa ir liela, katrs lats ir tā vērts. Ir vērts krāt - vasaras ballītei.  Jo ballītē ir gardi jāpaēd, kaut kas jāiemācās, radoši jāpadarbojās & jāizkustina visi muskuļi. Kaut domāju, ka lecampili kādu gadu varētu nomainīt orķestris ar jestrām dziesmām & dejām. Jāsāk krāt.

 Un Valters - Lauriņai uztaisa makšķeri ar otrādi - novietotu pludiņu, uzlīmēja zvaigzni , uzstiepa milzīgu slieku  uz mazmazītiņa āķīša. Manuprāt - nereāla formula, lai noķertu zivi,  bet .. ķērās:) viss notiek - pat tad, ja notiek kājām gaisā.

 Un dilles labākais draugs : Markuss no rajona. (nez ko par mums liecina fakts, ka to, ka viņu nesauc Markuss mēs uzzinājām tikai šogad?)  Bet tas jau nemaina faktu, ka Rīga bez draugiem dilles prātā būtu pilnīgi neciešama un tur atgriezties - es nespētu viņu pierunāt.

 Visas saķertās zivis pa toveriem  - un uz mājām, lai kaķus barotu. Bet.. patiesībā.. neviena līdz pilsētas kaķiem netika.. 90% tika atlaistas dīķī un 10% aizceļoja uz citu dīķi. Bezgala sirsnīgi.

 Kūkot un koķetēt & jokot. Pat nenojaušu - kā Valters viņu pierunāja saģērbties. Viesus viņa sagaidīja pusplika, jo lēkājot un skrienot tak viss traucē.

 Un viņas aug.. aug .. aug. Es jau iztēlojos -mirdzošu princešu ballīti, kad viņas visas būs - vārdu "pucēties & rotāties"  pārņemtas. Tik skaistas Teikas meitenes.

 Un visa beigās..  - varu pastāstīt, ka tas akvārijs.. nemaz nav akvārijs, bet pirms tur ielija ūdens.. tā bija/ir Regas gulta. Šodien tā atkal ir sausa un nonākusi priekšnamā.. , tajā ir ievietots bezgala mīksts sintapona matracis.., lai nakts vēsumā omulīgums nezūd.  

 Paldies - par ballīti. Nopietni. Jo Jūs mākat ballēties.. krītot no tandēm velo, saplēšot bikses uz batuta, pirmo reiz makšķerējot & gūsot lomu, pūšot balonus, veidojot pīckas, lecot, smejot, ēdot, kopā atpūšoties un priecājoties līdz ar bērniem.  Šorīt runājot ar Valteru pa telefõnu  - stāstu, ko es savā "neko neatceros" aizmirsu, ka mums vēl bija jādara. Bet patiesībā  - varbūt nemaz tam visam nebija laika, jo es biju pārāk priecīga par visu kas bija.

Ar hēlija balõniem var uztrennēt muskuļus. Smaida un roku muskuļus. Arī acu.
Vasara neoficiāli ir beigusies - plenērs noslēdzies. Jākrāmē viss pa kastēm un jāiemīl atkal Rīga. Un nezinu vai būs vēl kāda vasara Augšlīgatnes pagalmā. Bet šī bija lieliska - paldies. Vēlreiz.