viss uz apli.

Es nebrīnītos, ja vējtverī uz logiem patiesi sāktu augt sēnes. Es priecātos.  

 Viens balts auduma baķis. Divi maisi sintapõna. = pilnīgi laimīgas un darbīgas mēs. Baltā krāsa noteikti nav praktiska - zvaigznēm , kuras zāles debesīs krāsojas zaļganām svītrām.. Bet Balto vienmēr var nokrāsot..

Un es pat nezinu, ko mēs ar tām zvaigznēm darīsim.  Visu. Jo - kamēr Tev nav kalns ar zvaigžņu spilveniem..., kā var uzzināt - ko ar tiem iesākt?

 "Tās būs manas?"
"Tavas"
" Tad es varu darīt visu, ko vien vēlos?"
"Jā..!"

 Es tiešām nebiju sajūsmā par zvaigžņu ekskursiju uz slapjo - zaļo rīta debesi. Bet ja Tev par to dod, veselu stundu bērna prieka, Un ja viņa pati stiepj un nes.. Ko man darīt? (ieslodzīt suni, kurš zog zvaigznes  - garāžā un ik pa laikam izsaukties, lai nevelk pa zemi, jo zāle ir "brīnumu " pilna)

Zīmēt ar zvaigznēm - zvaigzņotas debesis zālē.  Es nekad nebūtu likusi viņas aplī. Es pat to iedomāties nevarētu. Bet es skatos un man liekas, ka es skatos debesīs, jo tur jau ar viss uz apli.

Es rakstu. Bet dīvānā ir uzcelta zvaigžņu māja. Jāturpina šūt.