mācīties.

 .. uz palodzes zaļo dilles un sakņo hiacintas(saknes katru dienu progresē.. asna nav) Kamēr es meklēju pēdējos zīļu vāciņus(iepriekšējie sapuva aizmirsti maisā) .. dille atrada asnus zīlēs..tad nu līdz tam Decembrim - pāris elpas vilcienu.., bet lai dāvana izaugtu.. jāstāda iekšā, jo mūsmājās jau zin , ka ja jau Kārlim izaug tie "Koks kastē"  .. tad mums ar izaugs. Podiņā.

 Rosība. Progresīva ar haosa efektu.
Un ir grūti iemācīties/pierast bērnu ņemt uz darbu.
Un grūti bērnam likt saprast, ka neviens viņu neizklaidēs.
Un tas process, kamēr no garlaicības sāk palikt tik garlaicīgi, kamēr vecāki strādā... - sāk strādāt galva un izslēdzas "īdēšana".. un veidojas burvīgi projekti.

 Un, lai cik grūti arī nebūtu kopā visiem strādāt. Elpojot Ļoti dziļi. Tas ir iespējams..
..un sestdienas vakarā dille izdomāja plānu, ka pirms svētdien brauksim uz Jūru. Pirms tam aizbrauksim uz "fabriku" pastrādāt.

 Kaut ko var aizsniegt. Kaut ko var saredzēt cauri noliktavas kastēm un izvilkt. Kaut ko var izstumt pagalmā, kaut ko var uzprasīt tētim, lai iznes.. , bet instalācijas un dekorācijas top man nesaprotamos veidolos..  Un ja statistiku uzrakstītu, tad pieaugušie saplēš vairāk - nekā bērni. Nu tos objektus ..

 Man ļoti patika bērnībā doties līdz mammai uz darbu Namu pārvaldē.. Audžutēvam uz Ostu.., katrā no vietām bij milzu dārgumi un pasaule, kura šķita interesanta, jo ilgā laika posmā no garlaicības vairs nezini, kur likties.. un neviens ar Tevi i nedomā spēlēties.

 Es te.. Kas te.. raidijumā rādija - kļavu lapu rozīšu vinķelēšanu.

 Pāris mirkļi, pāris palīdzīgi tēta pirksti un rozītes gatavas..

 Atrast sen aizmirsto. Rõzā spārni. Ļoti seni. Un šis ir labāks to pielietojums nekā pirms gadiem.
Cilvēki  - izaug. Arī lieli. Attiecīgi es.

 Koku deficīts - Jūras malā. No ūdens izvilku pāris dārgumus. Tādus, kuri rokā ieguļas tik patīkami...

 Šūpoties. Prieka decibeli dubulti.
Bet tik lieli, tik lieli. Gan mēs. gan viņi.