brīnumi.sūnoti.

..brīnumi lieli un mazi.. 

*************** " lakstos" .. mirdz ar katru dienu vairāk. Tas mirdzums pielīp.. arī man. Pat tad kad negribas - gribas rosīties. Jo tie Ziemassvētki atnāks ar tādu joni. 

 .. Milzīgas ziloņu pēdas uz Rīgas bruģa. Man nepatīk cirks - itin nemaz. Bet Ziloņmeitenes Rīgas ielās - devos skatīties par spīti pūlim. Dille tos brīnumainos dzīvniekus redzēja pirmo reiz. Man viņi liekas skaisti.
Tas bija gan skumji - gan skaisti vienlaicīgi. Šķiet cirkam vajadzētu atrasties vismaz zaļā mežā. Lai dzīvniekiem būtu iespēja ikdienas ieelpot sauli. Mirkļos, kad kāds neliek strādāt..

 Un tad izrādās, ka pirmdiena ir brīvdiena. Un par spīti visādiem "pamodāmies desmitos.. tūlīt būs jau tumsa".. saņēmāmies un devāmies meža virzienā. Tik "somas" pilnākas kā parastiem tūristiem.

 Sūnotas bumbas. Kolonnas. sirdis. Vāzes... egles . buksis . un mirdzoši Ziemassvētku bumbuļi.
Es precētos rudenī vai ziemā. Tad viss gardāks šķiet un krāsas dziļākas, mūzika jūtām pilnāka... un nevienam nav jāsvīst :)

knikt... un pa neredzamiem vadiem bildes aizlido uz citiem tālruņekrāniem.

 Bumba. Gan tiešā gan - netiešā izpratnē.  Bet škiet - pat bukšu krūms staltāk izslejas - līdzās sūnotām bumbām.  Bet Egle ar Priedi labprāt draudzējas. Un Milzu Čiekuri. Tādi tikai Gaujas mežā aug.

 Cik izturīga ir ādas strēmelīte?

 Dzestrums. Mitrums. Bet vēja Māte šodien - labvēlīga. Sveču siltumu un liesmu tā netraucēja.

 Kronējam bumbas.  Prātos domājam pasakas.

 Izturēja. Nenokrita. Un līdz ar to uz galda itin -nekas neizškīda..:)

 Čīgā - gramafons meža vidū... vēl ar vien par "aizgājušo mīlu"...  Protams, ja vien kāds pievestu siltu ēdienu mums. Tad tas būtu nereāls sapnis. Bet visādi citādi.. Vēsās pēdas un nogurums.. un vēlme pēc maizītes dienišķās. Tas liecina par labu augu mājas darba dienu. ar vārdu "patīk".