elpot.

elpot. just un nepazust. 

elpošanu es izjūtu kā baudu. rītausmās. klusumā. skrienot. mežā. peldot. gadalaikos un stihijās. pat cilvēkus- caur ieelpu.  visas dzīves un saprāta pamatā man ir - ieelpot.  caur ieelpu sajust pasauli. 

un tad Tu vienu dienu saproti, ka nespēj ieelpot. Ieelpot bez sāpēm. 

Patiesībā jau nemaz - nesaproti, kas notiek.. un kā būtu jābūt. Un ja Tev paprasa - vai Tu vari izturēt un paciesties.. - nu vēl mazliet. Tev jau nekas cits neatliek - kā varēt.

Nespēj elpot. nespēj iemigt. Nespēj ar saprātu aptvert un turies pie domas, ka ja dakteri saka, ka jāciešas.. tad tā arī ir. Kaut iekšēji panika ir lielāka par puteni. 

Un tad pēkšņi viss risinās neatkarīgi no Tevis.  Un - Paldies par to.

Par to, ka man blakus ir cilvēks, kuram no sirds rūp.

Paldies, ka viņam apkārt ir cilvēki, kuriem rūp.  Paldies, Jums-  par spēju elpot. 

Paldies - par palīdzību.  Paldies par Osteopātu. Paldies, ka mēs zinam, ka kaut kas tāds arī notiek šai pasaulē. Paldies par burvīgiem dakteriem. 

Man tas viss ļoti- ļoti palīdz ticēt & cerēt, ka viss būs labi. 

Paldies. 

 Bet pasaule jau tāpēc vien neapstājās.  Kaut laiks šķiet bij apstājies.  Mūsmājās svētki ienāca ar joni. Valters darīja piecu rūķu darbu, kamēr es ekistēju ar pāris realitātes apziņas mirkļiem.

 Uzveidotos Ziemassvētku apsveikumus - tā arī neviens pa pastu nesaņēma un tie vēl ar vien stāv skapī.
Virtuves plauktiņos - katrā pa savai izrādei & klusajai dabai - ieviesās.

 Un Mūsu sniegpārsliņa.  Viņas pacietība un izpratne par visu notiekošo ir prātam neaptverama, bet viņa tic un liek ticēt arī mums.

 Māla egles rotājumi, kuri līdz eglei nemaz netika, jo augumājas šefs egli ņēma savā pārziņā.  Dillei sava egle. Valteram sava egle. Bet man liels prieks , ka viņiem pašiem tas likās tik normāli. Ka katram sava. Man vajadzēs savu. Dille ziemassvētku vecītim lūdz - pašai savu eglīti - tuvu gultai:) Viņi kā gleznu viņas dekorēja. Katrs savu. Mācijās neiejaukties - otra redzējumā. Un es arī.

 Un kādā panikas pilnā naktī tapa - cirks. Dillei bij plāns, ka dzejoļu vietā ziemassvētkos rādīsim cirka trikus. Kādus nu kurš mācēšot. Man gan tika dota atļauja - nedarīt neko. Kam par godu atļāvos salipināt  no kartona kastēm burtus.

 Cirka istaba gatava. Brīnumus un trikus gaidoša.

 Finieris.

 Un dāvan-kaste gatava. Ja visas dāvanas šogad nebij paštaisītas- tad iepakojumi bij gan. Tik fotoaparāts nebij tas mans labākais draugs.

 Pie griestiem lido.

 Un vienā telpā ir vairāk palodzes nekā divistabu dzīvoklī kopā. Un uz palodzēm zied. Atceļo ziedi un zied. Kluso ziedu dabu - kāds klusi nomaina. Ik dienas pārmaina.

 Viss mirdzēja. Un kaut man likās, ka būtu jānolien dziļi istabas stūrī. Valters teica, ka jāsvin... un tā arī bija, kaut mans veikums bij niecīgs. Es tik vēroju un priecājos. Jo šķita, ka pirmo reizi augumāja ir iebrukusi mūsmājās. Kā vētra.

 Un man ļāva iesist naglas. Jaunajā plauktā. Domāju, ka tikai tāpēc, ka manī uz mirkli parādijās vēlme vispār kaut ko darīt. Bet rezultāts ar māla sniegapiku virteni ir bezgala svinīgs.  un plauktam piestāv.

 melnie cirka putni. Trennēti. prom - nelido. Neķērc. Neknābj.

 Dille gan zin, ka mēs paši esam rūķi un viens otram dāvanas gādājam, ja vien zin, ko otrs vēlas un ir pelnījis. Kaut viņa arī tic, ka viena dāvana ir no īstā Rūķa. Jo viņš ir. īsts.
Es no dilles saņēmu - jūras kociņu. Kuru sen centos no viņas iemainīt, bet man nedeva.. Bet Ziemassvētkos saņēmu.

 Sniegoti klusā daba. Mana dekorētā egle. Egle = koks kas balsta audziņu.

 Nozāģētā egles kāja, kā izcila mājvieta briedim.

 Un uz palodzēm svētki. Visu svētku laikā mainīgi. Dille kaut ko pārkrāmē. Valters pārkrāmē. Nēsājas abi ar svecēm un vāzēm. Es tikai skatos. Kā filmu. Ar skaņām un smaržām.

 Silda. ļoti. Sveču liesma.

 Un viņu dēļ ir iespējams pat neiespējamais.

Un gan es kādu dienu izdomāšu - kā pateikt . Paldies.