rūķot.

Paldies - Inesei par rūķu ikgadējo projektu! 

Man patīk būt rūķim. Man patīk dāvināt. Un šogad bij ļoti viegli, jo cilvēku - kuram jāveido dāvanu pazīstu un attiecīgi daudz foršāk ir domāt dāvanu.. Es gan biju patiesi slikts rūķis un Vinita manu veidojumu saņēma padsmitajos ziemassvētkos, vai tieši dienā - kad cilvēki mājās novāc egles. Bet es zinu arī to, ka prieks ir par dāvanām, kuras kavējas. Un viņa prot priecāties, to nu es zinu.. 

 Vizuāli biju iztēlojusies rezultātu, bet būvniecības veikala plaukti ir pilni ar dzelzi un plastmasu. Koka instrumenti ir deficīts.

 Tad nu stāvēju garā rindā ar saviem koka āmuriem.. , līdz mani viens veikala darbinieks uzaicināja pie citas kases, kamēr es pagriezos, devos.. jau pieci citi bija priekšā..., bet ko viņš... - viņš panāca man pretī, izbrīvēja ceļu un citiem teica - Ka šai dāmai priekšroka.  Tā sajūta ir priecīga.  Paldies.

 Ko es māku uzveidot? Ko esmu iemācijusies šogad? Daudz lietu nav.. nu nav nekā tāda, ko dāvāt pieaugušam cilvēkam.  Tad nu tīri loģiski uzmetot acis savam blogam.. - nonācu pie secinājuma, ka zīmogot Vinitai patiks..

 Mūsmājās Vinitas villotā pūcīte, kaut mazmazītiņa.. - vēl ar vien nav noklīdusi pie mazo mantiņu kolekcijas. Bet vienmēr ieņem kādu diezgan augsta ranga vietu. Attiecīgi redzamu un dilllei itin nemaz divreiz nebij jāsaka, kuru pūci , lai atnes uz mini zīmogfotosesiju.

 Tad nu cerēju, ka Vinita tagad katreiz kādam dāvinot.. varēs pievienot zīmogotu lapiņu.. & iemācīties zīmogus izgrebt pati.. , es gan bailēs no tā, ka pa pastu nevar sūtīt šķidrumu - neievietoju kastē tušu..., bet lieki, jo manu kasti neviens darbinieks neatvēra. Varbūt tāpēc, ka Valters uz viņiem ļoti nikni bļāva " kur šeit ir vadītāja?" :) nabaga tantām tak sirds kambari streikot sāka. Bet pelnīti, jo ja ir numuriņu sistēma tad visi šitie cilvēki.. man tikai minūtīti vajag "konsultāciju"(iepriekš nevēršoties pie tiem, kuri stāv rindā bet vienkārši pielien priekšā.. - tā nav norma).. Tad nu dāvana apvīta ar visādiem "rindā" stāvēt notikumiem, jautriem bez gala.

 Zīmogāmurs..., tur gan vajag arī piešaut roku zīmogošanai.., bet ticu, ka viņai izdosies..:)

 Bet mans rūķis bij uzdevumu augstumos. Madaras veidotā dāvana mani sasniedza pirms Ziemassvētkiem..  Katram mājiniekam savs prieks bij no kastes satura.. Valteram piparkūkas, man tēja un dillei protams Kaķis..., jautājums vispār netika apspriests, ka kaķis varētu nebūt viņai. Rozā tak. Tas noteikti esot sūtīts viņai.

 ...virtuves plauktā Madaras tēja šobrīd ir vienīgā, jo itin nevienam.. nav iedvesmas no vecajām mājām atvest visu vajadzīgo uz jaunajām.
Paldies - Madara! Smaržo un garšo burvīgi.