ar baltu krāsu pār visām pavasara sajūtām ziema pārvilkusi. Mežā slīd uz visām pusēm... visas takas uz visām pusēm. Balets nomainīts pret keramiku, tur gan māls savādākā tonī nekā mājās.
... reizēm domāju, ko es vēlētos apgūt. iemācīties.
es vēlētos iemācīties rakstīt. Nez, kur to māca, kā to sauc. Fotogrāfiju mācīties ar gribētu..nu tā pie cilvēkiem, kuri spēj iedvesmot.. , spēj uzdot uzdevumu, kas liek izkāpt no tā rāmja, kas iemācītu paskatīties uz sevi no malas - rakstot un bildējot.
Ziemassvētkos - egle. Lieldienās - lieldienu koks, jo kur gan citur to visu sakarināt? Es patiesi neatceros - kur dzirdēju, kurš teica... bet ar kokiem esot tā, ja tu vienā Latvijas galā nolauz bezjēdzīgi koku...- tad otrā Latvijas galā to koki zin.. un uz labu enerģiju no kokiem nav ko cerēt.
bumbuļi.māls un kokolas. - Lieldienu koks gatavs. Gaida. Dille savu koku lieldienās nesīšot laukā.
Ziemassvētkus sev astē velku līdz - ar to balto krāsu. Tad visu krāsaināko no kastēm izvilku, lai sapītu pīnēs. Dzija varētu būt lieldienu krāsa, kad ziema vēl nav atstājusi pļavas.
Pagājušo gad bija pušķīši. Šogad pīnes un bumbuļi. Tiem jau būs garāka dzīve par lieldienām... , bet sākums nav slikts.
Sapīt. savīt. sapinķerēties. Es mācos klausīties radio - pinot.
... kartoona dators- top.... :) īsts kartona ābols ar " disney junior " spēlēm.. , tikai šitas ir īpašāks.. jo viņam ir skārienjūtīgs ekrāns.. ..
Cirka istaba ir nenovērtējama ar savu šūpoties vietu . Paldies tai. Tā ir kā siena šķūnis no manas bērnības.
Beigās gan secināja, ka man pīt sanākot labāk.. un ja es pārpīšot viņas pīni..- dabūšu pārsteigumu.
Plāksteris. Pāstaisīts - jo īsto mājās nebija. Plāksterus vajag - mājas aptieciņā tos patiesi vajag. Arī īstos.
Starp kamoliem un pīnēm. Šķaudīt dzijas putekļus.
Bet .. nudien.. ir pēdējās dienas, kad iestādīt ģipsī savu Lieldienu koku... un tam pa virsu iesēt zāli.
Un pēdējais laiks - to arī nokrāsot. Man bij balts, līdz man radinieki norādija, ka - tomēr Ziemassvētki vēl tālu. Tur gan lomu spēlēja arī čiekuri, tos gan vēl nerādīšu.
Tad nu mans dzeltenais koks gaida svētkus kopā ar virtenēm, kurām gan vēl ar bumbuļiem jāapaug. Un dzijas veikali varētu savus plauktus papildināt ar spilgtiem toņiem.. :) jo man to patiesi pietrūkst.
neatceros, kur, bet esmu dzirdējusi, ka ozoli ir atriebīgi - ja kādam ozolam darot pāri, tad citi ozoli varot atriebt savu sugas brāli :) Daba jāciena un tur neko nevar padarīt :)
AtbildētDzēstSkaistas lieldienas jūsmājās un mazais lieldienu zaķēns tāds feini apvēlies starp kamoliem un pīnēm :)
... un plāksterus patiesi vajag - manam puikam tie palīdzēja pie jebkuras traumas, lai vai kas būtu noticies, viss pārstāja sāpēt, tiklīdz tika uzlīmēts plāksteris :) - varbūt mums tādi burvju plāksteri gadījās?...
Man ļoti iepatikās tās pīnes...bildes kā vienmēr iedvesmojošas:)
AtbildētDzēstPatrīcija:Lieliska ideja - kā lieldienu brīvdienās pielikt savus mazos pokemonus pie darba - Lieldienu koks:) Un paldies tev par padomu pļaviņu audzēšanā - mums izdevās: mazās meitas istabiņa ir zaļi auzu džungļi."Esam pilnīgās auzās"...un priecīgi par to.Paldies tev:)
AtbildētDzēstman pagājušo gadu bija dekorkoks ;)
AtbildētDzēsthttp://pukuzirnis.blogspot.com/2011/04/lieldinu-rotajumi-un-dekorkoks.html
bet nebiju iedomājusies vēl zāli sastādīt apakšā. es tik zaķus sasēdināju :)))
bet par krāsu pīnēm paldies. ideja jau rokā :D
Paldies ar skaistumu...skaistumu vārdos, skaistumu krāsās, skaistumu idejās un nebeidzamajos darbos. Paldies!
AtbildētDzēstBildes vienkārši burvīgas!!! Kur tika piekārti "pavasara" burtiņi? Vi tiem arī cilpiņas ir iestrādātas?
AtbildētDzēstPatrīcija:Nejauši iedomājos Tavu teikto -Par to, ka gribas iemācīties rakstīt: esmu dzirdējusi, LU ir rakstīšanas kursi,vakaros, un ikvienam.Un par foto- esmu dzirdējusi daudz labu vārdu par Andreja Granta fotovakariem, agrāk tie bija Annas ielas pagrabos,varbūt arī tagad? Sveiciens:)
AtbildētDzēst